Abulas labajā krastā stāvajā latgaļu pilskalnā 14.gs. ordenis uzcēla mūra pili, ko iespējams nopostīja Ziemeļu kara laikā. Teika stāsta, ka uz Trikātas centrā esošās ordeņa pils (1284) drupām ved apakšzemes eja. Daļa pētnieku Trikātu uzskata par Beverīnu.
Trikātas pils bijusi ordeņa Cēsu komturejas palīgpils. Pastāv hipotēze par to, ka Trikāta varētu būt viena no Beverīnas atrašanās vietām, kas tomēr nav pierādīta.
Pils celšanas gads nav zināms. Pamatojoties uz Vartberges Hermaņa hronikā teikto, ka mestrs Villekins no Endorpes (valdījis 1282.-1287.) cēlis baznīcu Trikātā, J. G. Arnts min, ka pils varētu būt celta 1284. g. Savukārt A. Tūse uzskata, ka pils celta 13. gs. beigās, uz ko norāda pils plānojums. Dokumentos Trikātas pils pirmo reizi parādijās 1429. g.
Pils pamešanas laiks nav zināms. Ir saglabājies 18. gs. beigās J. K. Brockes zīmētais Trikātas pils zīmējums, kur pils attēlota kā drupas.
20. gs. otrajā pusē pils pagalmā ierīkota estrāde ar iebetonētiem pamatu stabiem, bet tās celtniecības laikā arheoloģiskā uzraudzībe netika veikta.
- Senais nosaukums: Trikaten
- Pirmo reizi rakstos minēts: 1429. .g
- Bijušie īpašnieki:
- No 1558.-1560. g. Trikāta bija livoniešu karaspēka pulcēšanās vieta.
- 1561. g. pils nonāca poļu rokās.
- 1577. g. lietuviešu karaspēks pili atstāja krieviem, kuri 1582. g. to atdeva poļiem.
- 1600. g. Trikātas pili ieņēma zviedru hercogs Sēdermanlandes Kārlis.
- 1622. g. karalis Gustavs II Ādolfs pili uzdāvināja Akselam Uksenšēram.
- 1638. g. revīzijā minēts, ka Trikā kopš seniem laikiem piederējusi ordeņa mestram.
2001. g. dienvidaustrumu malas mūris pagalma pusē bija ap 2 m augsts, bet no Trikātas ezera puses tas atsedzās 5-6 m augstumā. Bija saglabājušies arī torņa drupu fragmenti ap 4-5 m augstumā.
2
