Brāļu kapi ir arhitektūras un mākslas piemineklis, kas pazīstams visā Eiropā. Pirmie apbedījumi izdarīti 1915. gada oktobrī, apglabājot Pirmā pasaules kara laukos kritušos latviešu strēlniekus. Kapu ansambli 1924.-1936. veidojuši arhitekti A.Birznieks, P.Feders, tēlnieks K.Zāle un ainavu arhitekts A.Zeidaks. Par galveno materiālu tika izmantots Allažu sūnakmens, kā arī Itālijas travertīns un smilšakmens.
205 m garās liepu gatve ved uz galveno terasi, kas apstādīta ozoliem. Terases un kapu ansambļa centrā atrodas mūžigās uguns altāris. Kāpnes ved uz kapulauka malām, kur atrodas divas "Mirstošo jātnieku" skulpturālās grupas, starp kurām novietots augstcilnis "Kritušie brāļi". Ansambļa noslēgumā - 6m augsta siena ar Latvijas apriņķu un pilsētu ģerboņiem. Četri senlatviešu karavīri simbolizē četrua Latvijas novadus. Centrā uz 9 m augstas sienas paceļas monumentālais 10 m augstais sērojošās Mātes Latvijas tēls.
, , , , , ,
1
