16. gs. Johans Bīrings fon Helmštats
Livonijas kara laikā Johans Bīrings ar savu karavienību atbrīvoja Ivana (IV) Bargā karaspēka ieņemto Turaidu, Cēsis, Limbažus u.c. vietas, kā balvu saņemot no Polijas - Lietuvas karaļa Kolcenes muižu. Bīrings bija kļuvis par leģendu latviešu zemniekiem, tāpēc Kolcene tautā tika saukta par Bīriņa muižu līdz pat 20 gs. sākumam.
18. gs. sākums Kārlis Johans Fon Mengdens
Pēc Bīringa muiža vairākkārt tiek pirkta un pārdota, līdz nonāk Mengdenu dzimtas rokās. Kārlis Johans fon Mengdens uzceļ jaunu kungu māju zviedru baroka stilā un vairākas muižas saimniecības ēkas.
18. gs. beigas L. A. Grāfs Mellins
K. J. fon Mengdena mantiniece apprecas ar grāfu Mellinu, kurš bija ievērojams sava laika sabiedriskais un politiskais darbinieks, Krievijas ķeizaram tuvu stāvoša persona, aktīvs cīnītājs par dzimtbūšanas atcelšanu un pat tautasdziesmu vācējs. Kā kartogrāfs viņš bija pazīstams ar ilgstošu darbu pie Latvijas un Igaunijas topogrāfiskajām kartēm. Glezna ar L. A. Mellina portretu aplūkojama Kuģniecības muzejā, bet tās kopija – Bīriņu Pilī.
Dzimtas un vēstures liecinieces ir 1819. gadā pēc grāfa Mellina ieceres izbūvētās kapenes. Tās pēc sava arhitektoniskā risinājuma ir unikāls Latvijas arhitektūras piemineklis, jo ir vienīgās no pašlaik apzinātajām kapenēm ar mucas veida velves pārsegumu, kas izvietotas zem dabīga kalna.
19. gs. Augusts fon Pistolkorss
Grāfa Mellina meitu apprecēja pulkvežleitnants Aleksis fon Pistolkorss. Viņa dēls Augusts fon Pistolkorss 1860. gadā uzcēla šodien apskatāmo pils ēku. Grezno historisma celtni neogotikas un pusloka stilā Minhenē projektējis Vilhelms Fridrihs Hese. Ēkai bija bagātīgs dekors – skulptūras, ciļņi, kas zuduši pirmā Pasaules kara laikā.
Pagalma pusē saglabājusies sienā iemūrēta marmora plāksne ar uzrakstu „ Atstāju mantojumā Tēvzemes mīlestību „.Pils interjerā dominē renesanse, par ko liecina ieejas plašais vestibils ar balkonu un kokgriezumiem rotātajām divpusējām ozolkoka kāpnēm, ēdamzāle ar kasetētiem koka griestiem un izeju uz ezera terasēm, kā arī grezna zāle pils otrajā stāvā ar gaišām podiņu krāsnīm.
Staigājot pa pils telpām, varam iztēloties Pistolkorsu likteņus, kuros ir ne mazums interesantu līkloču. Ar tiem saistās arī Mīlestības stāsts, kur pilskunga dēls iemīl kalponi, taču melu, pārpratumu un sabiedrības negrozāmo uzskatu rezultātā abi iet bojā...
Taciņas kā senāk jūs ievedīs pils parkā, ko kādreiz Augusts fon Pistolkorss veidojis savai mīļotajai sievai Emīlijai fon Herderai. Tur varat apmeklēt Mīlestības saliņu, uzkāpt Eņģeļkalnā, pasēdēt zem Mīlestības ozola, kā arī iegriezties ūdensdzirnavās, kur pēc 100 gadu darba atpūšas vecie dzirnavu gaņģi.
Pēc Augusta fon Pistolkorsa nāves 1886. gadā Bīriņi nonāca viņa dēla Aleksandra īpašumā. Viņš 1870. gadā veica plašus muižas pārbūves darbus, ierīkoja ceļu līdz Neibādei un apbūvēja to (tagadējos Saulkrastus).
20. gs. Neatkarīgā Latvija un padomju laiki
Neatkarīgās Latvijas laikā Kolceni oficiāli pārdēvē par Bīriņiem.
1925. gadā Grāmatrūpnieku slimo kase Bīriņu Pili sāk pārbūvēt un atklāj sanatoriju, kurā ārstē astmu un sirds slimības.
Pēc II Pasaules kara, tā sauktajos “padomju laikos“, Bīriņu Pilī atkal iekārto sanatoriju, uz kuru dodas atpūtnieki no visas Padomju Savienības. Šajā laikā pils interjers iegūst padomju ideoloģiju atspoguļojošus gleznojumus.
20. gs. beigas
1993. gadā Pili sāk nomāt un vēlāk iegūst īpašumā Jānis Vimba. Viņš ir radošs un drosmīgs cilvēks, kurš atgriež pilij jaunu dzīvību. Pirmie saglābšanas un sakopšanas darbi, pirmās idejas par apsaimniekošanu un uzturēšanu, pirmās viesības Bīriņu Pilī. Šodien Pilī notiek banketi, kāzas, viesības, semināri, ekskursijas, darbojas viesnīca un pirtis.
Bīriņu pils teritorijā izveidots kultūrvēsturisks komplekss, kas tiek nemitīgi pilnveidots un darbojas visu gadu. Bīriņu pils celta no 1857.-1860.g., grāfu Pistolkorsu dzimtai.19.gs.beigu interjera apdares elementi. Ūdens tornis, būvēts ap 1870.g. 18.gs.beigās celtie zirgu staļļi un kalpu dzīvojamās mājas. Starp muižas pili un dzirnavu ezeru iekārtots neorenesanses stilā veidots parks.
Pils vēsture sasitīta ar kādu traģisku pagātnes notikumu - muižnieka dēla un kalpones pašnāvībām... Jaunieši nav gribējuši ievērot kārtu atšķirības, kas liedza laulības savienību. Muižnieka dēls pakāries pils parkā, bet kalpone pakārusies vienā no pils istabām.
3
