Par Āsteres ezeru stāsta sena teika:
Vecos laikos Āsters gribējis iziet no savas vietas. Ūdens jau stipri pacēlies, briesmīgi trakodams un gaudodams vairākas dienas. Tikai tad, kad toreizējā muižas īpašniece nogremdējusi pie ezera salas bluķī iekaltu zelta krustu, tas aprimis. Skaidrā laikā vēl tagad to varot redzēt ezera dibenā. Gan mēģinājuši izcelt viņu no dzelmes, bet nevienam tas nav izdevies.
