Muižas pils celta 1881. g. Tjūdoru neogotikas stilā no kaltiem laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem. Tajā daļēji saglabājusies sākotnējā interjera apdare. Muižas vēsture saistīta ar Ceikelu un Ferzenu vārdu. 1922. g. pilī iekārtots aizsargu nams, vēlāk līdz 1969. g. šeit darbojusies skola. No muižas senākās apbūves palikušas klasicisma stilā celtas un vēlāk neogotikas formās pārbūvētas saimniecības ēkas, staļļi un dārznieka māja. Pie muižas pils sākotnēji bija plašs regulāra plānojuma dārzs, kura vietā 19. gs. beigās ierīkoja ainavu parku. Jau pats pils izskats liecina par labu nostāstiem, kas vēsta, ka pa pili klīstot divi spoki.
Pēc kāda no kariem vienā pils istabā dzīvojuši atvaļinātie krievu zaldāti, bet otrā – meitenes. Istabas bijušas viena otrai iepretī. Viens no zaldātiem sevišķi neatlaidīgi gribējis apciemot meitenes un naktī lauzies durvīs. Šīs – ne un ne. Nu zaldāts piedraudējis, ka ņems šaujamo. Paņēmis ar, bet bijis tādā vīra dūšā, ka, pusklibs būdams, aizķēries aiz plintes, tā gājusi pa gaisu, un zaldātā – caurums. Tā viņš visu nakti gulējis un noasiņojis. Tagad viņš te pilī naktīs spokojas, staigā šļūkdams un kāsēdams. Kāsēdams tāpēc, ka pāršāvis sev plaušas.
