Senais letgaļu pilskalns atrodas pie "Ilgupjem" un paceļas 178 m virs jūras līmeņa.
Beļavas pilskalns ir augstākais punkts Gulbenes vaļņa ziemeļu galā, tas atrodas apmēram 20 m uz ziemeļrietumiem no "llgupju" mājām. Pilskalns ierīkots savrupā, 25 m augstā kalnā. Tas ierīkots vairāk kā 4 ha liela, 35 m augsta kalna virsotnē un ir labi saredzams no tālienes.
Kalna malas stāvas, ar atzarojumiem; arī pilskalna plakumam aptuvena sešstūraina forma. Plakums uz visam pusēm dažus metrus nolaidens, līdz nemanot pāriet nogāzēs. Kalna ziemeļrietumu un dienvidaustrumu puses atzarojumos nogāzes mazāk stāvas, šajās pusēs varētu būt atradušās ieejas vietas pilskalnā. Ziemeļrietumu pusē vērojami divi pāris metrus augsti vaļņi un grāvji. Iespējams, ka pilskalna dienvidaustrumos un dienvidos bijusi izveidota terase. Pilskalna plakuma izmēri 100 x 65 m. Pilskalna plakums klajš. Tas izmantots kā sarīkojumu un izpriecu vieta.
Pilskalna ziemeļu pakājē "acs" - jādomā seno pils iemītnieku ūdens krātuve, bet dienvidaustrumu nogāzes vidū liela, apaļa veca bedre, kuras nozīme vairs nav nosakāma.
Kalns sastāv no smiltīm un zvirgzdiem (grants).
Plakumā un nogāzēs līdz to vidum konstatēts gandrīz metru biezs, ļoti intensīvs kultūrslānis. Tas ir ogļmelns un satur bez oglēm arī akmeņu drumslas, dzīvnieku kaulus un māla trauku lauskas. Melnā un dziļā mītņu kārta norāda ka Beļavas pilskalns ir bijis ilgi apdzīvots. Tā lielums un veidojums liek domāt, ka šeit atradusies kāda no ievērojamākām Tālavas pilīm.
2
