Muiža celta 18. gs beigās baroniem Volfiem. Līdz mūsdienam saglabājusies daļa muižas ēku - pārvaldnieka maja, daļa kungu mājas, saimniecības ēkas, stallis, klēts, un baronu kapliča. Jaunlaicenes muižas Volfa kapliča celta apm. 1860. gadā, kapi iesvētīti 1814. gadā. Celta barona Volfa (majora) laikā pēc Vāczemnieka projekta ar muižas līdzekļiem. Kā daudzās muižās, arī Jaunlaicenē tikai bijušie dzimtas kapi ir nostūris, kur patverties kādreizējo īpašnieku ēnām. 1814. gadā Johans Gotlībs fon Volfs bija panācis Vidzemes konsistorijas atļauju ierīkot jaunu ģimenes kapsētu. Te bija iecerētas vienāda izmēra zemas kapu kopiņas ar līdzīgu plāksnīti pie katras; vienam vienīgam krustam vajadzēja pacelties šīs pazemīgo kopiņu rindas vidū. 1859.-1865. g. pēc arhitekta Paula fon Hardenaka meta tika uzcelta kapliča, kas izskatījās kā maza gotiska baznīca, nodeva sava laikmeta greznības apsēstībai. Kapličā netrūka ne marmora altāra, ne ērģeļu, ne vitrāžu, luktās pat atradās ozolkoka lāde ar Volfu ģerboni bēru segu uzglabāšanai. Šodien Volfu dzimtas kapi nav apgānīta posta vieta. Tie ir dīvaini tīri un kārtīgi, atrauti no jaunā laika dzīves. Par laimi, tur iemaldās retais. Bet brīnuma nav - Volfu dzimtas pēcnācēji apmaksājuši kapu sakopšanu un kapličas atjaunošanu. Kā neliels cietoksnis ar aizsarggrāvi visapkārt mežiņa vidū guļ mirušo miera lauks, un kapu plāksnītes atkal kārtojas taisnās rindās, vienīgi krusta to vidū vairs nav. Muižas kompleksā ietilpst gleznains parks ar dīķiem un vairāk nekā 20 svešzemju koku un krūmu sugu. |
1
