Visaugstāk virs jūras līmeņa uzceltā baznīca (1774-1779) Latvijā. Nozīmīgs Ziemeļvidzemes 18.gs. baroka un klasicisma formās celta dievnama paraugs. Pirmā Opekalna draudze šeit minēta jau 1693.gadā. Pašreizējā nelielā mūra, halles tipa, vienjoma baznīca celta iepriekšējās koka ēkas vietā. Celtne ir taisnstūra garenplāna, ar poligonālu altārdaļas noslēgumu, baznīcas joma griestu pārsegums līmenisks, virs kura paceļas augsts divslīpju jumts. Tornis frontāls, ar nelielu galeriju un barokālu smaili, kuru rotā vējrādis gaiļa formā, slejas 23m augstumā. Fasāžu apdare izteikti askētiska - galvenā un sānu fasādes apmestas, krāsotas un pilnīgi gludas. Sānu fasāžu logu ailes vertikāli izceltas, ar loka segmentveida pārsedzi un logu rāmju trīsdaļīgo dalījumu, sīki rūtotas. Galvenās un DR fasāžu ieejas ailes rotā vienkārši portāli. Interjera apdarē redzami daudzi gan baroka, gan klasicisma stiliem raksturīgi elementi. Saglabājušies vairāki durvju apkalumi un rokturi, kāpņu margu pildiņi greznās barokālās formās. Altāris un divi sānu portāli veidoti klasicisma stila tradīcijās. Neliela 18.gs. 2.puses kancele piebūvēta kulisveidīgai sienai, kas norobežo altāra daļu no lūgšanu telpas. Bronzas lējuma zvans ir baznīcas lepnums. Tā sānus rotā uzraksts: "ME FECIT IOHAN AVGUST HETZEL IN RIGA ANNO 1799". Divi kroņlukturi darināti 1895.gadā, baznīcas ērģeles iebūvētas 19.gs. vidū. 1823.gadā Opekalna dievnams paplašināts, 1928.gadā koka tornītis nomainīts pret mūra, atjaunojot barokālo smaili. 1959.gadā veikti plaši remonta un restaurācijas darbi. 1988.gadā kādreizējo krāšņo dakstiņu jumtu nomainīja pret koši krāsotu, sarkanbrūnu šīfera jumtu. Pēdējais baznīcas remonts notika 1994.gadā |
3
