Lielo mežu masīvu ieskautā 2,7 m garā, 2,4 m platā un 0,8 m augstā akmens līdzenajā virsmā iekaltas vairākas zīmes, kā arī gadskaitlis "1782". Akmens izmantots kā robežzīme starp dažādu guberņu un velāk arī starp dažādu īpašnieku zemēm. Pēc seniem nostāstiem līdz 1721. g. it kā kalpojis par robežzīmi starp Krievijas, Zviedrijas un Polijas valstīm. Latgales puses teika stāsta, ka robeža starp Latgali un Vidzemi bijusi tālāk uz R gar Pededzes upi, bet Vidzemes baroni tumšā rudens naktī īsto Silenieku Krustakmeni iegrūduši upē, nokrāpdami garu joslu no Latgales. Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas šai vietā bija Pededzes, Liepnas un Bejas pagasta robežpunkts. |
3
