Muižas kungu māja celta 1780.-1782. gados neoklasicisma stilā, 19.gs. modernizēta uzceļot papildus divus torņus, kas piešķir ēkai neogotiskus vaibstus. Muižas pils vairākkārt dedzināta, postīta un atkal atjaunota.
Suntažu pils celta pēc Rīgas bīskapa Alberta rīkojuma 1223. gadā un līdz 1436.gadam tā ir bīskapa pils.
Suntažu pils bieži bijusi Rīgas bīskapijas un Vācu ordeņa strīdus ābols, ir ziņas, ka 23.02.1318. ordenis virsbīskapam pili atkarojis.
15.08.1436. virsbīskaps Henings Šarpenbergs pili ar visu novadu pārdeva domkapitulam.
22.10.1522. virsbīskaps Jaspers Linde sadalīja domkapitula īpašumus 8 daļās, Suntažus ieguva otrais domkungs - dekāns Jakobs Meks.
Arī pēc Rīgas bīskapijas likvidēšanas 1562.gadā viņš ir pils īpašnieks, tagad jau kā poļu valdības kastelāns. Jakobs Meks saņēma Suntažu pili kā lēni 15.07.1568.g. no karaļa Sigismunda Augusta Grodņā.
Vēlāk pils karos vairākkārt nopostīta, bet allaž atjaunota tai pašā vietā.
No 1764.gada Suntažu muiža ir barona H.G.Ingelstorma īpašums (viņa māte ir Meku dzimtas pārstāve).
Kopš 1816.gada Suntažu pils saistīta ar fon Hanenfeldu dzimtu. Tās īpašnieki bijuši Reinholds Andreass fon Hanenfelds, Gustavs Reinholds fon Hanenfelds (no 1820.g.) un Pauls Juliuss fon Hanenfelds (no 1877.g.)
1905. gada 27.novembrī revolucionāri noskaņoti zemnieki ielenca muižas pārvaldnieku, prasot pēc ieročiem, uzlauza pils durvis un vakarā pili nodedzināja. Soda ekspedīcijas dragūni nemiera cēlājus sagūstīja un, par biedinājumu citiem, 1906.g.18.janvārī nošāva 13 cilvēkus.
Zemnieku nemierus apspieda un pašu spēkiem. Suntažu pili atjaunoja vēl krāšņāku kā iepriekš: uzcēla otro stāvu, izmainīja torņu siluetu, kādu to var vērot arī šobrīd.
1.pasaules kara laikā pils atkal stipri cieta. Latvijas Republikas valdība nolēma to nodot skolas vajadzībām, un no 1920. gada Suntažu pils kļūst par Suntažu pamatskolu (tagad Suntažu vidusskola).
2
