Muiža ir sens fon Pālenu dzimtas īpašums, kas 1694.g. pāriet Rozenu rokās. 1742.g. tās īpašnieks ir Budenbroks, pēc tam īpašnieki mainās un 1780.g. tā ir fon Volfu, bet no 1784.g. A.H.fon Grotu dzimtas īpašumā. Pēdējais muižas īpašnieks ir fon Tranzē, kuru 1905.g. revolūcijas laikā nošāva un muižu izpostīja. Muižas apbūve pastāvējusi jau 17.gs., bet Ziemeļu kara laikā tā pa daļai sagrauta, pa daļai nodedzināta un 1724.g. muižas ēkas uzceltas no jauna. Muižas saimniecības ēkas - dārznieka māja, veļas māja, celtas 18.gs.-19.gs., bet laukakmeņu klēti cēlis fon Grote 18. gs.b. Kungu māja vairākkārtīgi postīta un atjaunota un līdz mūsdienām nonākusi stipri pārbūvētā veidā.
Sākotnējā kungu māja pārbūvēta tās īpašniekam fon Tranzē pēc arh. V. Bokslafa projekta Tjudoru neogotikas stilā. Tā bija divstāvīga ēka ar gotiskiem zelmiņiem un saukta par “Balto māju”. 1905.g. tā nodega, pēc tam atjaunota un 1938.g. tajā ierīko skolu. Vēlāk ēkai nodeg jumts un atjaunojot uzcelts trešais stāvs.
