Muršu dižakmens atrodas Ķoņu pagastā netālu no Muršu mājām. Tas ir 13. lielākais akmens Latvijā. Tā izmēri: augstums lejaspusē - 4m, paugura pusē – 1,9m, garums – 5,2m, platums – 2,9m. Dīvains ir akmens stāvoklis. Tas pieslējies stāvai nogāzei un it kā nostādīts uz šaurākās malas. Viss akmens tilpums lēšams ap 30 – 35 m3. Kaut arī tā izmēri ir iespaidīgi, Latvijas akmeņu grāmatā un Aizsargājamo dabas objektu sarakstā šis objekts nav iekļauts. Bet ,,Avota” 1988.gada 6.numurā par to ir sarakstītas fantastiskas lietas. Lūk, arī šis milzenis esot mūsu senču atnests, nostādīts ar šaurāko malu uz balstakmeņiem un noorientēts pēc virzieniem. Bet, kad rūpīgāk apskata šejienes apkārtni, redzams, ka te ir bijušas senas grantsbedres un visa tuvākā apkārtne izrakņāta ar dažādām bedrēm, kurās palikuši arī daudzi laukakmeņi. Pirms daudziem gadu desmitiem grants ņēmēji pašu lielāko karjeru rakuši pie Muršu dižakmens (jādomā, ka tur bijusi labāka grants). Viņi pierakušies tik tuvu lielajam akmenim, ka tas beidzot sasvēries un ieslīdējis karjerā, nostādamies uz šķautnes, bet ieslīpi vēl palicis, balstoties arī pret bedres malu. Ieslīdot dižakmens uzsēdies citiem, mazākiem akmeņiem, kas atradās bedrē. Tādā kārtā Muršu dižakmens savādais stāvoklis un tam piedēvētie balstakmeņi patiesībā radušies visai prozaiskā ceļā. Vēl stāsta, ka zviedru laikos zem akmens paslēpta zviedru nauda. Tagad veco karjeru vietā uzaudzis mežs un akmens iekļauts Muršu meža takā kā apskates objekts. |
