Kraukļu akmens atrodas Skrīveru pagastā Rīgas – Daugavpils šosejas malā pie pagrieziena uz Skrīveriem. Garums 3,9 m; platums 3,8 m; augstums 2,0 m. Ap 40 tonnu smagais akmens nav iegrimis purvainajā augsnē, bet gan balstās uz citu akmeņu klājuma – atbalsta konstrukcijas. Akmens virsotne atrodas precīzi divu spēcīgu Zemes enerģētisko līniju krustpunktā. Pie akmens 1974. gadā izdarīti arheoloģiskie pētījumi, kuros konstatēts vairāk nekā metru biezs kultūrslānis. Atradumi liecina, ka te norisinājušās kulta ceremonijas. Kraukļu akmenim nav šļūdoņu nestajiem akmeņiem raksturīgā ovālā, bet gan cirvja forma. Redzami arī vairāki lokāli veidojumi, kuri varēja rasties tikai apstrādes rezultātā. Šis ir vienīgais tāda tipa akmens Latvijā, jo neatbilst ne klasiskajiem upurakmeņiem ar muldām, ne arī citiem svētakmeņiem. Daļēji izskaidrotas akmens DR galā pamanītās zīmes – kraukļa zīme ar aptuveni 20 cm gariem «spārniem», virs tās citas zīmes, kuras, domājams, attēlo jēdzienus, kuri saistāmi ar pasauli virs lidojoša kraukļa un otrādi. Kraukli mūsu senči uzskatīja par svētu putnu. Senču priesteri – krīvi – iespējamo notikumu norisi zīlēja pēc kraukļa lidojuma. Virs lielās kraukļa zīmes ir vēl 2 mazākas putnu zīmes. Tās rāda lidojumu uz ziemeļiem jeb, kā ļaudis agrāk teica, uz tukšumiem, kur pēc senču ticējumiem aizlidoja mirušo dvēseles.
Kraukļu akmeni A. Upīts aprakstījis «Sūnu ciema zēnos». Tas ir vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis. Netālu izplūst avots, kas aprakstīts A. Upīša romānos «Vecas ēnas» un «Zaļā zeme». |
1
