Visizcilākā - Velna kalva ir nedaudz līkumota, orientēta uz ZZR, galos tai ir atzarojumi R virzienā. Grēda ir 3 - 6 m augsta un 900 m gara, platums 35 - 160 m, parasti 45 - 60 m. R nogāze ir stāvāka - līdz 20 - 30 grādi, A nogāze - lēzenāka (10-15 grādi). A pusē grēdai cieši blakus atrodas 40 - 80 m plata laukakmeņu sakopojumu un laukakmeņu lauku vienlaidu josla. Akmeņkalvas D gals senāk ir norakts. Grēdas iekšējā uzbūve nav pilnīgi noskaidrota. Līdz 3 - 3,5 m dziļumam tā sastāv no laukakmeņu sablīvējuma. Vietām starp akmeņiem ir tukšumi, citur grantaina smilts. Laukakmeņu lielums 0,7 - 1 m, reti līdz 1,5 m. Visvairāk ir magmatisko un metamorfo, galvenokārt granītiežu laukakmeņu. Ir arī daži nogulumiežu - silūra kaļķakmeņu laukakmeņi.
Teika vēstī, ka akmeņus savācis velns, lai taisītu tiltu uz Sāmsalu. Vēl 20. gs. sākumā vecie ļaudis piekodinājuši bērniem pie akmeņkalvas uzvesties rāmi un klusu. |
1
