Izstādes

Lidijas Auzas gleznas galerijā "Antonija"

Notikuma vieta(-as): Klasiskās mākslas galerija "Antonija"
06.12.2007 - 31.12.2007
Izstādē būs apskatāmi galvenokārt tie darbi, kurus māksliniece gleznojusi 50tajos un 60tajos gados.
Lidija Auza "Pirms debijas"
Lidija Auza "Čells"
Saistītas apdzīvotās vietas
Rīga (Pilsēta)

50tajos gados L. Auza daudz pievēršas baleta tēmai - balerīnas, dejotājas, tā ir tematika, kura tajā laikā saistījusi mākslinieci. Arī viņas diplomdarbs beidzot Latvijas Mākslas Akadēmiju saucās „Baleta mēģinājums" (vad. J. Liepiņš).

Viņa bija spilgta personība latviešu glezniecībā, kuras daiļrade līdz galam tā arī nav izvērtēta vēl šodien. Māksliniece, kura nav nodevusi savus glezniecības principus un ideālus (radniecība gleznieciskajā domāšanā ar R. Pinni un L. Āriņu) pārsteidz ar saviem individuāli spēcīgajiem darbiem. Viņa sniedz ieskatu tā laika dzīves ritmā un personīgajā pasaules izjūtā caur saviem mākslas tēliem. Gan gleznotās klusās dabas - „Klusā daba ar maizi", „Klusā daba ar vijoli" un ainavas - „Kino"21. jūlijs", „Gurzufa" ir sava laika liecinieces un parāda mākslinieces radošos meklējumus.

Vēlākajos gados L. Auza eksperimentējusi ar abstrakcionisma tēlainības formulām. Izstādē no šāda veida darbiem būs apskatāma glezna „Saule" (1961.), kā arī kolorītā bagātas ainavas. Sešdesmitajos gados māksliniece pievērsusies vairāk dekoratīvi abstraktajai tēmai, gleznotajās ainavās nav tik liela nozīme sižetam, cik pastiprināta nozīme ekspresijai, veiksmīgi risinātam ritmam un noskaņai. Viņas darbos jūtama spēcīgi uzbūvēta kompozīcija, kolorīts smalkums apvienojumā ar spēcīgu krāsas triepienu. Košā krāsainība, krāsas sabiezinājumi viņas darbiem piešķir pastiprinātu emocionalitāti un dzīvīgumu, vienlaikus atsedzot arī mākslinieces iekšēji emocionāli piesātināto pasauli. 80tajos gados viņas gleznieciskā valoda kļūst atturīgāka, vienkāršotāka. Izzudis rotaļīgums, viss balstīts uz kontrasta principu un viņas darbi ieguvuši jau noteiktas zīmes vai simbola jēgu.

Izstādēs piedalījusies no 1949. gada, personālizstādes Rīgā (1966., 1971., 1975., 1986.), Jelgavā (1966.), Talsos (1966., 1975., 1986.).
Mākslinieku Savienības biedre no 1956. gada. Darbojusies arī monumentāli dekoratīvajā glezniecībā - cikli „Kurzeme" (1973. - 1976.), „Deviņu pakalnu pilsēta" (1976. - 78.), „Satikšanās" (1979. - 80.) Talsu raj. izpildkomitejas ēkai, trīs lielformāta vitrāžas meti Liepājas zvejnieku kolhoza „Boļševiks" atpūtas namā Bārtā (1980. - 1982.). Gleznojusi arī psiholoģiska rakstura portretus, skatuves māksliniekus-V. Vilciņu, M. Šneideri, H. Ritenbergu.
Talsu pilsētas goda pilsone (1983.).

L. Auzas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku Savienības mākslas darbu kolekcijā, kurā apkopoti sava laika labākie sasniegumi. Viņas darbi nav zaudējuši māksliniecisko aktualitāti arī šodien.