 |
| Akmeņkalnu Velnapēdas akmens |
| 3,3 m augsts, 5,6 m garš, 4 m plats akmens, apkārtmērs - 17,3 m. Virszemes tilpums - 40 m3. Gaišpelēks ortogneiss ar koši melnām dzīslām, nošķelts Z gals (ap 5 m³). Sens robežakmens._ |
 |
| Pitragupes krasti |
| Atsegumi Pitragupes (Kukšupes) un Zviedru grāvja satekas vietā - Senāko iežu (Narvas svītas) dabiskie atsegumi Latvijā, satur faunas atliekas. Te, tāpat, kā netālajā Zartapu gravā, pirmoreiz_ |
 |
| Šlīteres bāka |
| 24 metrus augsts, cilindrisks mūra tornis celts 1849 gadā ir otra vecākā bāka Latvijā. Balta bākuguns esot degusi ik pēc 6 sekundēm. Bākas funcijas nepilda kopš 20. g.s astoņdesmitajiem_ |
 |
| Dundagas pils |
| Pili 13.gadsimta 3.ceturksnī būvējis Rīgas domkapituls saimnieciskām vajadzībām. Vēlākos gadsimtos Pils kalpojusi kā nocietinājuma ēka, muižnieku dzīvojamā ēka. Pēdējie Pils privātīpašnieki_ |
 |
| Dundagas baptistu baznīca |
| Kopš draudzes dibināšanas 1867. gadā tai nav bijis sava dievnama, draudze pulcējusies Makevica mājā Nabaglejā (tagad Dakterlejā), tad Ošu un Bišu mājā, lielākos svētkos_ |
 |
| Dundagas parks |
| Dundagas pils īpašnieki parka ierīkošanu uzsāka jau 17.gadsimtā. Parkā saskatāmas Itālijas, Francijas un Anglijas parku īpašības – simetriskā daļa, kas ved uz ēku, paplašinājums un skaistas_ |
 |
| "Krokodils" |
| Piemineklis (tēlnieks O. Skarainis) Kurzemes vēsturei un stipro vīru piemiņai, bet konkrētāk dundadzniekam Arvīdam Blūmentālam, kuru Rietumos pazīst kā krokodilu mednieku Crocodille Harry, jo_ |
|
|
 |
| Jušulejas dižakmens |
| Tautā saukts par “Dižakmeni”. Arī Zviedru akmens, jo atradies Zviedru mežsarga apgaitā. Akmens atrodas senajā jūras dibenā un guļ uz citiem akmeņiem, zem akmens skatoties var pat spraugas_ |
 |
| Zārtapu grava un ūdenskritums |
| Pirmais, ceļam tuvākais atsegums, atrodas dažus metrus no strauta, kreisajā krastā. Atsegumam ir it kā divi stāvi. Ap 40 m tālāk tai pat krastā redzams vēl viens pavisam neliels (0,5 x 1) atsegums._ |
 |
| Zviedru grāvja ūdenskritums |
Augstums: Ap 1 metrs
Platums: Ap 2,2 m
Ūdenstece: Zviedru grāvis, Zviedrvalks (vasarās izsīkst)
Pieejamība: Atrodas rezervāta zonā, tāpēc apmeklēt liegts.
Atrašanās vieta: Talsu_ |
 |
| Dundagas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Dundagas luterāņu baznīca uzcelta 1766.gadā ar Dundagas pils īpašnieka firsta Kārļa Ostenzakena (1726-1794) gādību. Līdz pagājušā gadsimta 20.gadu sākumam tā kalpoja abām draudzēm_ |
 |
| Mazirbes evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Baznīca celta 1868. gadā. 20.gas. 30.gados baznīcā dievkalpojumus lībiešu valodā noturējis somu mācītājs H.K.Ervio. Padomju varas gados baznīca tika izpostīta, taču 80.gados atjaunota._ |
 |
| Skatu vieta |
|
 |
| Dundagas ūdenstornis |
| Celts 1800.gadā, tā augstums 17,8 m, apkārtmērs 22,2 m. Četri stāvi būvēti no akmens, piektais no koka. Mūra biezums aptuveni 90 cm. Durvis velvveidīgas, logi taisnstūra. Piektajam stāvam 8_ |
|
|
 |
| Peldangas labirints (Liepniekvalka alas) |
Sarežģīta šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām. Kopgarums ap 70 metru - viens no garākajiem dabiskajiem alu labirintiem Latvijā. Devona Arukilas un Burtnieku svītas pelēcīgs smilšakmens.
Peldangas_ |
 |
| Zeltapses (Zeltapšu) laukakmens, Upsīts |
| Atrodas - Zilo kalnu pakājē, pie Upsītēm, 20 m no ceļa, kas ved gar bij. Silapses mājām līdz bij. Zeltapses mājām, 0,5 km D no mājām, mežā starp bērziem.
Arī Upsīšu dižakmens, Rūnu,_ |
 |
| Svētmeitu kambari |
| Sarkanā smilšakmens alu labirints. 1993.g. alas atraktas un tīrītas, pēc atrakšanas visu eju l = 48,5 m, pl = 2 m, h = 3,5 m, trīs lielākas zāles, kā arī labirintam trīs ieejas._ |
 |
| Valpenes piramīda |
Piemiņas vieta Krišjānim Baronam.
Pieminekļa autors Vilnis Titāns.
Piemineklis, kas pēc savas formas ir lielu akmeņu krāvums, simbolizē Krišjāņa Barona lielo ieguldījumu Latviešu tautas_ |
 |
| Rīgzemju ozols |
| Ganībās augošais ozols ir resnākais Ziemeļkurzemē un trešais lielākais Latvijā. Apkārtmērs 9,30 m, augstums 16, 5 m. Ozolam ir ievērojami paplašināta konusveida lejasdaļa._ |
 |
| Dundagas pilskalns |
| Pilskalns atrodas pie ēkas Sporta ielā 22. |
 |
| Vējdzirnavu drupas |
| Vējdzirnavu drupas - minētas jau 1805.gadā, darbojušās līdz 2.pasaules kara sākumam. Augstums aptuveni 22m. Pašā augšā - stārķa ligzda. |
|
