|
Tilgaļu (Vandzenes jeb Krauju) milzu akmens |
Akmens ir postīts, atšķeļot no malām un virspuses gabalus, tāpēc tas ir neregulārs, šķautņains un ar stāvām malām. Akmens ir viens no interesantākajiem kulta pieminekļiem Latvijā. Atrodas_ |
|
Vecumu dižakmens |
Tilpums - 43 m3, augstums - 2,8 m, garums - 6,7 m, platums- 4,2 m, apkārtmērs - 17,8 m. Pelēksārts, viengabalains, lielkristālisks ragmāņa biotīta granīts, ieapaļas formas. Sānu malas stāvas,_ |
|
Kuldīgas Sv. Trīsvienības Romas katoļu baznīca |
Baznīca celta 1640.gadā kā hercoga Jēkaba uzticības apliecinājums Polijas karalim. Baznīcā saglabājies biktssols ar alegoriskiem gleznoumiem, trīs rokoko stila kokgriezumiem bagātīgi rotāti_ |
|
Ārlavas evaņģēliski luteriskā baznīca |
Dievnams būvēts 1646. gadā. Līdz mūsdienām saglabājies sākotnējais altāris, altārglezna un apgleznotā kancele. Par godu K.Valdemāram 1934. gadā atklāta piemiņas plāksne, bet 1993.gadā_ |
|
Liepājas Svētās Trīsvienības ev. lut. baznīca |
Celta 1742.-1758.g. vācu draudzei. Celšanu vadījis Karalauču meistars Johans Dorns. Baznīcā ir 1100 sēdvietas. 55 m augsto torni pabeidza celt 1866. g. Ievērojama ar greznu barokālu interjeru_ |
|
Papes bāka |
Sakotnējā baka celta 1890. gadā, esošā 1910. gadā. 24 metrus augsts balts, kvadrāta piramīdas formas tērauda karkasa tornis ar centrālu cilindru, sarkanu galeriju un laternu. Bāka sastāv_ |
|
Mērsraga bāka |
1873.gadā Rīgas biržas komitejas lūdza Jūrlietu ministrijas Hidrogrāfijas dienestam Pēterburgā pēc iespējas ātrāk ierīkot bāku Mērsragā, jo akmeņainais sēklis apdraud tos kuģus, kas kaut_ |
|
|
|
Ķīvmeža akmens |
Biezi apaudzis ar sūnām. Lielākā daļa atrodas virs zemes. Viens gals noapaļots, otrs - vertikāls. 2,8 m augsts, 6,4 m garš, 4,4 m plats, 17,5 m apkārtmērs, tilpums 44 m3. |
|
Staldzenes stāvkrasts |
Stāvkrasts, kur atsedzas arī zilais māls. Atsedzas Kurzemes apledojuma morēna, Latvijas apledojuma beigu fāzes māls un dažādu stadiju Baltijas baseina nogulumi. Staldzenes atsegums atrodas_ |
|
Aizputes Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca |
Iepretī Aizputes pilsdrupām Tebras upes labajā krastā atrodas 16m augstais kuršu pilskalns. Bīskapa valdīšanas laikā 1252.g.kuršu koka pils vietā kalnā uzcelta Aizputes_ |
|
Latvijas Metodistu baznīca |
|
|
Pareizticīgo Liepājas Sv. Nikolaja Jūras katedrāle |
Jūras katedrāle ir viens no Karostas simboliem. Karostas katedrāles projekta autori ir Pēterburgas arhitekts Sergejs Geļenzovskis un Vasīlijs Kostjakovs. Tās konstrukcija ir unikāla - tai nav kolonnu._ |
|
Šlīteres bāka |
24 metrus augsts, cilindrisks mūra tornis celts 1849 gadā ir otra vecākā bāka Latvijā. Balta bākuguns esot degusi ik pēc 6 sekundēm. Bākas funcijas nepilda kopš 20. g.s astoņdesmitajiem_ |
|
Užavas bāka |
21 metru augsta, cilindriska mūra bāka, celta 1879. gadā. Bākuguns iedegas divkārt ar periodu 10 sekundēs. Vācu laikos zināma kā Backofen, dažreiz izrunāta kā Bakofen. |
|
|
|
Grīžu Velna beņķis |
Tilpums 35 m3, augstums 3 m, garums 6,2 m (6,8 m -109.av.), platums 4,6 m, apkārtmērs 17 m. Viens no skaistākajiem un lielākajiem Latvijas dižakmeņiem. Tikpat kā nav iegrimis zemē. Z daļā ragam_ |
|
Liepājas teātris |
Liepājas teātris ir vecākais latviešu profesionālais teātris Latvijā, tas dibināts 1907. gadā. 1918. gadā teātris pārceļas uz jaunām telpām – uz pilsētas teātri toreizējā_ |
|
Alsungas Sv. Miķeļa Romas katoļu baznīca |
Ievērojamākais apskates objekts Alsungā. Celta 1567. gadā vēlīnās gotikas un baroka pārejas laikmetā. Katoļu cenrts luteriskā Kurzemē. Baznīca pabeigta 1623. gadā. 1882. gadā ir izveidots_ |
|
Liepājas Svētā Meinarda baznīca |
Interesants modernās arhitektūras paraugs. Dievnams iesvētīts 2001. gadā - tas bija Vatikāna paviljons Pasaules izstādē "Expo 2000" Hannoverē. Baznīca uzbūvēta un pārcelta uz Liepāju_ |
|
Liepājas bāka |
Bāka atklāta 1868. gadā. 1923-1925 bākas tornim atjaunoja 7 1. pasaules karā sašautās čuguna plāksnes (katra 2,3x1,5 m). Pirmā gaismas ierīce sastāvējusi no petrolejas spuldzes ar fokusējošām_ |
|
Ovīšu bāka |
Ovīšu bāka ir uzskatāma par pirmo vecāko saglabājušos navigācijas būvi Latvijā. 33 metrus augsts, cilindrisks mūra tornis. Sākotnējā bāka celta 1844. gadā, tagadējā 1905-jā._ |
|
Akmeņraga bāka |
35m augsts sarkans konisks mūra tornis. Celta 1921. Pirms tam esoša baka celta 1885 gadā. Divas bākugunis iedegas reizi 7,5 sekundēs. Bāka ir akmeņraga galvenā rota. Ta ir atvērta apmeklētajiem_ |
|