 |
| Vecākā koka māja Kurzemē |
| Vecākā koka māja Kurzemē - ēka Alekšupītes krastā netālu no Rātslaukuma celta 1670. gadā. Uz tās jumta atrodas viens no pilsētas namu senākajiem un greznākajiem vējrādītājiem. |
 |
| Mūra tilts pāri Ventai Kuldīgā |
| Senais ķieģeļu tilts pār Ventu - celts 1874.gadā, viens no garākajiem ķieģeļu tiltiem Eiropā - 164 m. Būvēts pēc 19. gadsimta ceļu standartiem - 500 pēdas garš un 26 pēdas plats,_ |
 |
| Pelču muiža |
| Leģenda stāsta, ka pils celšanas laikā, kad lika uz jumta segumu, viens dakstiņš no jumta esot noslīdējis un iekritis piķa mucā. Strādnieki nu steigušies neveiksmi labot -_ |
 |
| Īvandes (Lielīvandes) muiža |
| Berlīnes arhitekta T.Zeilera 19. gs. trīsdesmitajos gados baroniem Heikingiem celta neoklasicisma stila pils ar askētisku galveno fasādi un romantizētu, greznāku parka fasādi. Pēc nodedzināšanas_ |
 |
| Alsungas Ordeņpils |
| Tās vecākā daļa ( D korpusa centrālā daļa, kam mūra biezums ir līdz 2,3 metriem ) celta 14. gs., aizsargtorņi un pārējās būves - 15. - 18. gs., R korpusa otrais stāvs - 1938. gadā. No 1573._ |
 |
| Rožu laukums |
| Liepājas pilsētas sirds - Rožu laukums. Kopš 18. gs. šeit atradās Jaunais tirgus. Pēc tirgus pārcelšanas 1910. gadā pilsētas vara nolēma veidot apstādījumus. Laikā no 1911. līdz 1913. g._ |
 |
| Jūrmalas parks |
| Lielākais dendroloģiskais parks, apmēram 50 ha lielais parks tika veidots pakāpeniski no 1870. gada līdz 20. gadsimta sākumam. Parkā aug vairāk nekā 140 dažādu šķirņu koki un krūmi._ |
|
|
 |
| Hercoga Jēkaba galma aptieka |
| Hercoga Jēkaba galma aptieka - viena no nedaudzajām 17. gadsimta ēkām, kurā saglabājušās koka pildrežģu būvkonstrukcijas, kas aizpildītas ar ķieģeļu mūrējumu. Hercoga laikā izmantota_ |
 |
| Vēsturiskais centrs ap Alekšupīti |
| Kuldīgas viduslaiku vēsturiskais centrs ap Alekšupīti - unikāls, vienīgais Baltijā saglabājies tāda veida 17.-18. gadsimta mazpilsētas ēku apbūves ansamblis ap Alekšupīti. Upīte tek tieši_ |
 |
| Padures muiža |
| No vēstures zināms, ka 1837. gadā muižu nopircis Džons Luiss Balfūrs (John Lowis Balfour) un licis uzcelt jaunu kungu māju. Līdz ar to atskaitē pieņemts datējums ap 1840. gadu. Šim datējumam_ |
 |
| Ēdoles evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Seni nostāsti vēsta, ka baznīcu cēlis Ēdoles muižas īpašnieks Johans Dītrihs Bērs sava noslepkavotā tēva piemiņai, kā arī, lai izpirktu tēva slepkavas - sava brāļa Fīlipa - grēkus._ |
 |
| Karostas cietums |
| Aiz augstā žoga noslēpusies drūmā sarkano ķieģeļu ēka Invalīdu ielā gandrīz 100 gadus ir pildījusi savas funkcijas kā Karostas cietums. Cietuma darbības laikā ir nomainījušās vairākas_ |
 |
| Sv. Annas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Sv.Annas baznīca ir vecākais dievnams Liepājā, pirmoreiz rakstos minēta 1508. gadā, bet tagadējā vietā iesvētīta 1587. gadā. Baznīcas priekšā tirgus laukumā 1792. gadā izpildīja_ |
 |
| Cara Pētera I namiņš |
| 17.gs. būvēta māja Kungu ielā, kurā atradās atraitnes Hoijeres viesnīca. Guļšķautņu būve statņu karkasā, kas celtni ne tikai satur stūros, bet ietver arī visas logu un durvju ailas. Tā_ |
|
|
 |
| Liepājas iela |
| Liepājas iela - savdabīga dažāda vecuma namu ieskauta ieliņa, kas brīnišķīgi parāda ēku arhitektūras stilu attīstību 17.-20. gadsimtā. Patreiz gājēju iela ar interesantām māju durvīm_ |
 |
| Melnā Kolka |
| 15 m augsta krauja ar iežu atsegumiem Ventas krastā ārējā līkumā ir iecienīta piknika un atpūtas vieta, neskatoties uz mežonīgo apkārtni. Asāku izjūtu cienītāji iemīlojuši šo vietu kā_ |
 |
| Nabes ezeri |
| Kuldīgas - Ventspils šosejas malā atrodas divi savstarpēji savienoti ezeri - Lielais un Mazais Nabes ezers. Kopš seniem laikiem šādi sauca ezerus, ko ar kuģojamu upi savieno kanāls_ |
 |
| Dundagas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Dundagas luterāņu baznīca uzcelta 1766.gadā ar Dundagas pils īpašnieka firsta Kārļa Ostenzakena (1726-1794) gādību. Līdz pagājušā gadsimta 20.gadu sākumam tā kalpoja abām draudzēm_ |
 |
| Baterija Nr.3 - Piejūras ziemeļu forti |
| Karostas Ziemeļu forti ir plaša nocietinājumu sistēma, ko izbūvēja laikā no 1894. līdz 1908. gadam pēc Krievijas cara Aleksandra III rīkojuma. Padomju laikos forti un to apkārtne atradās aizliegtajā_ |
 |
| Sv. Jāzepa Romas katoļu katedrāle |
| Kādreiz mazā baznīciņa 1900. g. pārbūves rezultātā ieguvusi pašreizējo izskatu un apmērus. Par veco būvi liecina sānu altāris kreisajā pusē, tas kādreiz bijis baznīcas centrālais altāris._ |
 |
| Oskara Kalpaka (izgriežamais) tilts |
| Unikāls inženiertehniskais piemineklis - izgriežams metāla konstrukcijas tilts pār Karostas kanālu. Celts 1906. gadā. Pirmajā pasaules karā saspridzināts, taču pēc tam atkal atjaunots._ |
|
