 |
| Jūras virsnieku saieta nams |
| Ēka celta 1898. - 1907. gadā kā cariskās Krievijas kara flotes oficieru sapulču un saviesīgo pasākumu vieta pēc St.Pēterburgas arhitektūras ārpilsētas piļu parauga. Latvijas brīvvalsts laikā_ |
 |
| Karostas manēža |
| No bijušās zirgu izjādes un ģimnastikas manēžas paŗi palikuši vairs tikai sienu mūri, kas neskatoties uz postījumiem un aprakstītajām sienām liecina par seno krāšņumu. Savulaik tā jumtu_ |
 |
| Etnogrāfiskā māja "Zvanītāji" |
| „Zvanītāji” ir 19.gs. beigās celta etnogrāfiski iekārtota māja Rucavā, kuru šobrīd apdzīvo Rucavas tradīciju klubs. „Zvanītājos” jūs varat iepazīties ar_ |
 |
| Priekules luterāņu baznīca un skatu tornis |
| Ar nelielo Priekules Luterāņu baznīciņu saistās sena teika par Priekules Ikaru. 17. gs. otrajā pusē Priekules kalējs Zviedris–Johansons ar paša izgatavotiem spārniem no šī_ |
 |
| Valtaiķu evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Baznīca celta 1792. gadā. Interjers klasicisma stilā ar rokoko elementiem. Baznīcā atrodas valsts nozīmes kultūras pieminekļi - I. L. Eginska 1833. gada veidotā altāra glezna "Golgāta" un_ |
 |
| Durbes pilsdrupas |
| Pils celtniecība sākta ap 1263. gadu Livonijas—Prūsijas ceļa apsardzībai. Tā celta uz mākslīgi veidota paaugstinājuma. Pils nopostīta Poļu—zviedru un Ziemeļu kara laikā.Durbes_ |
 |
| Zviedru vārti |
| Senāko Priekules muižas saimniecības pagalmu sargāja vareni, nocietināti caurbraucamie vārti, kas tautā ieguvuši savu tagadējo nosaukumu - Zviedru vārti. Lai gan to fasādē ierakstīts_ |
|
|
 |
| Ziemeļu mols |
| Ziemeļu mols nodrošina Liepājas ostas akvatorijas aizsardzību pret vētrām un smilšu sanesumiem. Mola kopgarums ir 1800 m, platums 0 7,35 m. Nav fantastiskāku sajūtu, kā stāvēt uz mola vētras_ |
 |
| Liepājas ezers |
| Pēc platības sestais lielākais ezers Latvijā. Lagūnas tipa ūdenstilpe atrodas tiešā Liepājas tuvumā, aptuveni 3 km no jūras, ar kuru to savieno Liepājas ostas kanāls. Ezers ir stipri aizaudzis,_ |
 |
| "Dabas māja" Papē |
| Pasaules Dabas fonds "Dabas mājā" Papē izveidojis pastāvīgo ekspozīciju par Papes ezera apkārtni. Ikviens var mēģināt noteikt putnu pēc tā balss vai silueta, uzzināt, kā mainās_ |
 |
| Apriķu evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Apriķu luterāņu baznīca, viena no krāšņākām baznīcām Kurzemē, celta 1710.g.. Ārēji, tā diezko neatšķiras no citām baznīcām Kurzemes provincē, toties baznīcas interjers_ |
 |
| Cīravas muižas pils |
| Pils celta 1752. gadā, piederējusi Manteifeļu dzimtai, bet savas tagadējās negotiskās formas ieguvusi 19. gs. Vestibilā, kāpņu telpā un otrā stāva zālē saglabājušies ornamentāli griestu_ |
 |
| Ziemupes jūrmala |
| Teritorija veidota vairāku jūrmalas biotopu aizsardzībai. Viena no nedaudzajām un labākajām pelēko kāpu aizsardzības vietām Latvijā. No Eiropas nozīmes biotopiem sastopami - priekškāpas,_ |
 |
| Vilkmuižas ezers |
| Ezera garums - 800m, platums - 200 m, lielākais dziļums - 13 m. Ezera austrumu krastā, tagadējās Ezera ielas rajonā, 11. - 14. gs. atradusies kuršu kulta vieta mirušo sadedzināšanai. Tos_ |
|
|
 |
| Tosmares ūdenstornis |
| Tosmares ūdenstornis celts 1905. gadā pseidogotiskā stilā. Tā augstums ir 37 metri. Savulaik ūdens no dziļurbuma ar tvaika sūkņiem tika pumpēts torņa rezervuārā, no kurienes _ |
 |
| Leju svētavots |
| Sventājas upes ielejā, gleznainu ziedošu pļavu ietvarā, atrodas Leju svētavots. Par tā rašanos vēsta teika. Rucavas muižnieka meita nelaimīgi iemīlējusi lietuviešu zēnu,_ |
 |
| Priekules muižas pils |
| 1483. gadā Livonijas ordeņa mestrs Borchs piešķīris zemes īpašumu feodālim Klausam Korfam, kurš uzcēla pili. Tā atradās ļoti izdevīgā vietā, kur krustojās septiņi lielceļi. Tas veicināja_ |
 |
| Apriķu muižas komplekss |
| Muiža atzīta par visviesmīlīgāko muižu Latvijā akcijas "Apceļosim Latvijas pilis!" 2001. g. dalībnieku aptaujā. Muižas apbūves baroka ansamblis veidojies pie Alokstes upes 18. gs., kad ap pagalmu_ |
 |
| Vērgales muiža |
| Celta 19. gs. kā Ugāles barona Bēra pils vēlā klasicisma - ampīra stilā ar metāla ģerboņa cilni fasādē. Pilī fragmentāri saglabājusies šī perioda interjeru apdare - krāsnis, logailu_ |
 |
| Tāšu muiža |
| Telses (Telsen) muiža rakstītajos avotos pirmo reizi pieminēta 1501. gadā. No 1641. g. līdz 19. gs. vidum muiža pieder fon Korfu dzimtai, kuras laikā tapusi muižas centra apbūve. Kungu māja būvēta_ |
 |
| Talsu pilskalns |
| Pilskalns bijis apdzīvots 10.-14. gs. un šeit atradies viens no vislabāk nocietinātajiem un lielākajiem Kursas pilskalniem. Izrakumos atrastas ap 4000 senlietas. |
|
