 |
| Talsu evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Talsu luterāņu baznīca celta ap 1731. g. skaistā vietā Baznīckalnā. 19.gs. beigās tā paplašināta un pārbūvēta, iegūstot romāņu un gotikas stila apveidus. |
 |
| Talsu novada muzejs |
| Vienā no deviņiem Talsu pakalniem — Tiguļu kalnā stalti izslējies nams, kurā darbojas Talsu novada muzejs. Par muzeja dzimšanas gadu uzskatāms 1923. gads, kad K. Mīlenbaha ielā 19,_ |
 |
| Pāvilostas novadpētniecības muzejs |
| 1879. gadā vācu barons Oto Frīdrihs fon Lilienfelds nodibināja ostas pilsētu un nosauca to sava brāļa Kurzemes gubernatora Paula Lilienfelda vārdā – Paulshafen (Pāvilosta), kā arī ielika_ |
 |
| Odres velna pēda |
| Iespējams sens kulta akmens, kura virsmā redzamas iedobes, kas atgādina maza bērna un teļa pēdas, kā arī vairākas mazas iedobītes. Ar akmeni saistītas teikas par velnu, kas dancojis uz akmens_ |
 |
| Vāveru akmens |
|
 |
| Nogales parks |
| Ap Nogales pili izveidots parks ar 18 m dziļu dīķi. Barona Tranzē laikā bija iecerēts izrakts kanālu un Nogales pils dīķi savienot ar jūru. Īpaši gleznains skats paveras no dīķa pretējā_ |
 |
| Sarkanarmiešu brāļu kapu piemiņas ansamblis |
| Lielākie brāļu kapi Baltijā |
|
|
 |
| Ķēniņkalns |
| Teika vēstī, ka zem kalna apglabāts ķēniņš un zeme tam sanesta ar cepurēm.
19.gs. Ķēniņkalnā tika ierīkots parks. |
 |
| Embūtes pauguraine |
| Pagasts atrodas Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, kuras augstākā daļa ir liels kēmu masīvs starp Asīti un Embūti, kurš paceļas 60 - 80 m virs apkārtējās teritorijas. |
 |
| Veģu (Veģupītes) ūdenskritums |
Augstums: Ap 1,7 metri 11 metrus garā posmā
Platums: Ap 2,5 m
Upe: Veģupīte
Pieejamība: Ļoti viegli - tieši pie Kuldīgas - Kandavas šosejas.
Atrašanās vieta: Talsu rajons, Sabiles_ |
 |
| Basu vilkatu akmens |
| Sākumā izmēri bijuši lielāki. Daļa akmens 20. gs. 50. gadots izmantota I. Sudmaļa pieminekļa izveidei. Atrodas Uguņciema mežā. Nostāsti vēsta, ka zem akmens dzīvojis vilkacis, kas pusdienas_ |
 |
| Svētmeitas akmens |
| Grūti uzmeklējams dižakmens 17 m apkārtmērs. Iespējams akmens apstrādāts un izmantots kulta vajadzībām. Ar akmeni saistīti nostāsti par vērpjošu svētmeitu, jūras laupītāja Markgrāfa_ |
 |
| Sasmakas parks |
| 1886. g. celtajā ēkā 30 gadus atradusies kādreizējā Ārlavas pagasta valde, vēlāk ēka izmantota vidusskolas vajadzībām. Aiz pils, Sasmakas ezera krastā, parks ar svešzemju sugu koku un krūmu_ |
 |
| Koncertdārzs "Pūt Vējiņi" |
|
|
|
 |
| Tiguļu kalns (105m) |
| Pastāv uzskats, ka senatnē Talsos atradies kulta vietu komplekss, kas izvietots uz septiņiem pakalniem - Tiguļkalns ir viens no elementiem.
Vēlākos gados (1883-1885), Tiguļkalnā_ |
 |
| Aizputes dzirnavezers |
|
 |
| Galtenes jeb Kaļķleju svētavots |
| Sena kulta vieta, pie avota nesti ziedojumi, atstātas monētas, un koku zaros sietas krāsainas lupatiņas. No seniem laikiem avota ūdens lietots dziedniecībā. Teika vēstī, ka pie avota jāiet vienam_ |
 |
| Slepkavkalva |
| Saukts arī par Slepkavakmeni. Pēc nostāstiem, pie tā (uz tā?) jūras laupītāji dalījuši guvumu un reiz nogalinājuši vienu no savējiem. Akmens kā liels, plakans galds, uz kura varot_ |
 |
| Elku liepa |
| Sasmakas pils priekšā aug Valdemārpils Elku liepa - viens no pazīstamākajiem dižkokiem Latvijā. Stumbra apkārtmērs 8,5 m, tā ir resnākā liepa Baltijā. Dabas pētnieki uzskata, ka ap 350_ |
 |
| "Zāģeri" |
| "Zāģeri" ir lauku tūrisma māja klusā meža ielokā tikai 7 km no Kuldīgas. Šeit ir neskarta daba, var dzirdēt dzērvju klaigas un redzēt stirnas. Dažbrīd var redzēt kā stārķi_ |
 |
| Gulbju dīķis |
| Kā vēstī senās fotogrāfijas, Gulbju dīķis, kura veidošana un arī parka iekārtošana bijusi toreizējā pilsētas galvas Kārļa Ūliha iecere, bijis iecienīta apkārtējo vasarnīcu_ |
|
