|
Redāns (Vecie forti) |
|
|
Liepājas muzejs |
Liepājas muzejs ir viens no lielākajiem novadu muzejiem Latvijā, nozīmīgs nacionālās kultūras mantojuma glabātājs un popularizētājs. Tā darbības pamatā ir krājuma komplektēšana,_ |
|
Austrumu forts (Vecie forti) |
|
|
Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem |
Piemineklis bojā gājušiem zvejniekiem un jūrniekiem (1977, tēln. A. Terpilovskis, arhit. G. Asaris) uz smilšu vaļņa jūrmalā, kas sabērts 1937. - 1938. gadā, tīrot ostu. Skulpūrā_ |
|
3 lielgabali |
|
|
Fazer pulkstenis |
|
|
Tilts pāri Alekšupītei |
|
|
|
|
Piemineklis 1919.g atbrīvošanas cīņās kritušajiem |
Piemineklis apskatāms ZIemeļu kapos, tas atklāts 1924.gada 18.novembrī, arhitekts K.Bikše - Pikše, tēlnieks J.Miesnieks, inženieris Zonbergs. 1931. gadā piemineklis papildināts ar kara ostas darbnīcās_ |
|
Vidusforts (Vecie forti) |
|
|
Baterija Nr.6 - centrālie piejūras forti |
Ta pat kā Ziemeļu forti, tika paredzēti masīvai artilēriskai krasta apsardzei. Šeit vislabak var nojaust, kā izskatijies Ziemeļu brālis, tikai atšķirība tā, ka šeit zem "Dinamo" stadiona tribīnēm_ |
|
Liepājas 1. vidusskola |
1910.gada maijā ir ielikts šīs skolas ēkas pamatakmens. 1912.gadā skolas telpās sāk darboties sieviešu ģimnāzija, kur mācības notiek krievu valodā. 1919./1920._ |
|
Ēka Graudu ielā 45 |
Šeit pirmā pasaules kara laikā uzturējas pirmā Latvijas brīvvalsts valdība. Faktiski var uzskatīt, ka Liepaja kadu laiku ir bijusi Latvijas Republikas galvaspilsēta. |
|
Vecā Jūrasskola |
Dibinājis Krišjāns Valdemārs |
|
Rīvas upes koka tilts |
Liels koka konstrukcijas tilts pāri Rivas upei ir diezgan unikāla paradība Latvijā. Te kādreiz gāja pāri vecais Liepāja-Ventspils dzelzceļš. Būvēts 20. gadsimta pirmaja pusē.
Eiropā_ |
|
|
|
Grobiņas Livonijas ordeņa pilsdrupas |
Grobiņas Livonijas ordeņa pils celta 1253. gadā kā apmetnes tipa fogta pils pie Livonijas - Prūsijas kara ceļa. Tā bijusi 72 x 40 m liela taisnstūra būve ar trīsstāvu dzīvojamo korpusu D spārnā_ |
|
Fortu drupas Zaļā birzī |
Baltijas kara flotes lielie zaudējumi krievu un japāņu karā mazina Liepājas kara bazes un nocietinājumu nozīmi. Rēķinoties ar iespējamo Vācijas kara flotes pārākumu, Krievijas valdība nolemj_ |
|
Vēja ģeneratoru parks |
33 vēja ģeneratori, ar jaudu 600kW. Tobrīd lielākais vēja ģeneratoru parks Baltijā nodots ekspluatācijā 2002. gada novembrī. Katra ģeneratora kopējais augstums ir 77 metri.Apakšstacijas_ |
|
Grobiņas evaņģēliski luteriskā baznīca |
Pastāv uzskats, ka baznīca šeit bijusi jau 1560. gadā, taču tā sabrukusi. Arī jaunuzceltā baznīca nav spējusi noturēties pretī 1659.gada zviedru iebrukumiem. Dažus gadus vēlāk, 1664._ |
|
Lielā emigrantu māja |
Gadsimta sākumā Liepāja kļūst par lielāko Krievijas emigrācijas centru uz aizokeāna zemēm. Tiešo satiksmi ar Ņujorku sākumā, no 1906.gada jūnija, uztur četri kuģi, tad – deviņi, visbeidzot_ |
|
Jaunliepājas ugunsdzēsēju depo |
Visvecākie ugunsdzēsēju depo Latvijā, kas joprojām darbojas, ir Liepājā un Rīgā. Liepājā depo celts 1850.gadā (pašlaik atrodas 25.ugunsdzēšanas un glābšanas daļa). |
|
Ventspils dzelzceļa tilts pāri Ventai |
Būvets 20. gadsimta sākumā. |
|