 |
| Putnu vērošanas tornis |
|
 |
| Valpenes piramīda |
Piemiņas vieta Krišjānim Baronam.
Pieminekļa autors Vilnis Titāns.
Piemineklis, kas pēc savas formas ir lielu akmeņu krāvums, simbolizē Krišjāņa Barona lielo ieguldījumu Latviešu tautas_ |
 |
| Kolkas bāka |
| Uzcelta 1884. gadā uz mākslīgi veidotas salas 6 km gara sēkļa galā (celšanas laikā tā bija tikai 5 km no krasta, bet jūra noskalo krastu). Kolkas bākā tika uzstādīta Krievijas impērijā_ |
 |
| Nurmuižas (Nurmes) evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Celta 1594. gadā, pārbūvēta no 1673. līdz 1687. gadam, kad pabeita tās iekšējā apdare ar kokgriezumiem baroka stilā. Trīsjomu celtne ar 47 m augstu torni (tas celts _ |
 |
| Strazdes evaņģēliski luteriskā baznīca (Baltā baznīca) |
| 1 km no Strazdes centra paceļas Strazdes "Baltā" baznīca (tā saukta 1727. g. Mihaēlisa baznīcu sarakstā), domājams, celta 16. gs. beigās ka Nurmuižas draudzes baznīca. Uz viena zvana ir_ |
 |
| Dārtes evaņģēliski luteriskā baznīca |
| 1895. gadā no laukakmeņiem celtās baznīcas sienā iemūrēts akmens ar gadskaitli no pirmās baznīcas celšanas laika - 1600. Baznīcā apskatāmas M.Krēsliņa 1899. gadā darinātās ērģeles_ |
 |
| Spāres evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Pamati likti 1658. gadā., bet īpatnējo būvapjomu ar neraksturīgo astoņstūra plānojumu bez zvanu torņa baznīca ieguva 1747. g. Ar baznīcu saistīti nostāsti par ubagu, kurš iemūrēts_ |
|
|
 |
| Rojas Jūras zvejniecības muzejs |
| Muzejs atvērts 1971. gadā. Tas sniedz ieskatu apkārtējo zvejniekciemu kultūrā un amatniecībā (1900–1940). Ekspozīcija stāsta par piekrastes zvejniecību un zivju apstrādi no gadsimta sākuma_ |
 |
| Dundagas baptistu baznīca |
| Kopš draudzes dibināšanas 1867. gadā tai nav bijis sava dievnama, draudze pulcējusies Makevica mājā Nabaglejā (tagad Dakterlejā), tad Ošu un Bišu mājā, lielākos svētkos_ |
 |
| Vaiņodes lidlauks, bijušās PSRS armijas aviācijas bāze |
| Vaiņodes lidlauks, savulaik bijusī PSRS armijas aviācijas bāze, bijis viens no lielākajiem militārajiem lidlaukiem Baltijas valstīs. Latvijas brīvvalsts laikā šeit bija viens no Latvijas_ |
 |
| Mērsraga evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Pirmā baznīca celta 1591. gadā. Ap 1700. g. Engures dzelzslietuves nomnieks B. Strēms uzcēla koka baznīcu ar lubu jumtu, 1743. g. to atjaunoja un paplašināja, uzbūvēja torni. 1809. g. uzcēla_ |
 |
| Virbu vecticībnieku baznīca |
| Virbu vecticībnieku baznīca celta 20. gs. 30. gados |
 |
| Balgales evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Baznīca celta 1809. gadā klasicisma stilā. Teritoriju ietver masīvs mūra žogs. Zeltītas čuguna margas (ap 1810) iežogo altāri. Ērģeles (K. Hermanis, 1860). Zentenes muižas firstu Līvenu_ |
 |
| Kolkas jūras Zvaigznes Dievmātes Romas katoļu baznīca |
| 1992. - 1997.gadā Kolkā veidojās Romas katoļu draudze, un radās nepieciešamība pēc sava dievnama. 1997.gada jūlijā ar Liepājas diecēzes bīskapa Ārvalda Andreja Brumana atļauju prāvesta_ |
|
|
 |
| Talsu mācītājmuiža, K. F. Amendas piemiņas istaba |
| Talsu mācītājmuiža atrodas 4 km no Talsiem Šķēdes virzienā, apm. 2 km aiz Talsu apvedceļa, Oktes ceļa kreisajā pusē. Muiža izveidota 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā. Šeit iekārtota _ |
 |
| Kolkasrags - tālākais Kurzemes ziemeļu punkts |
| Gan somu ugru (igauņu, somu), gan indoeiropiešu valodās tā vārds nozīmē "ass stūris". No Kolkasraga ziemeļaustrumu virzienā jūrā stiepjas 7 km gara un līdz 2 m dziļa sēre, kuras_ |
 |
| Zvejnieku laivu kapsēta |
| Laivu kapsēta radusies pēc 1960.gada, jo robežsargi neļāva tās pat krastā sadedzināt, kā tas senāk tika tradicionāli darīts Līgo vakarā. Līdz 2.pasaules karam ciemā pavisam bija 48 laivas,_ |
 |
| Kaltenes Sv. Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Baznīca celta 1567. g., 1915. gadā sašauta, atjaunota 1926. gadā. Kanceles skulptūras (18. gs.) ir mākslas pieminekļi, baznīcā ir M. Pola altārglezna "Kristus uz ezera". |
 |
| Iģenes evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Iģes baznīca ir viena no vecākajām sakrālajām koka būvēm Latvijā. Iģene ir sena apdzīvota vieta (dokumentos minēta 1666. g.), tas nosaukums cēlies jau vikingu sirojumu laikā. 1745. - 1827._ |
 |
| Mazirbes evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Baznīca celta 1868. gadā. 20.gas. 30.gados baznīcā dievkalpojumus lībiešu valodā noturējis somu mācītājs H.K.Ervio. Padomju varas gados baznīca tika izpostīta, taču 80.gados atjaunota._ |
 |
| Kolkas Kristus atdzimšanas pareizticīgo baznīca |
| Kolka ir vienīgais lībiešu ciemats, kur 1890. gadā uzcēla pareizticīgo baznīcu. Vēl 1937. gadā apmēram puse kolcenieku esot bijuši piederīgi pareizticīgo draudzei. Laiki mainījās,_ |
|
