Liepas Pagasts

(14)
Baltā klints (Liepas iezis)
Koši balta smilšakmeņu siena. Vietējie biežāk sauc par Ozolu iezi pēc netālo māju nosaukuma. Senielejas pamatkrasts, daļēji - vecas virspalu terases krauja. Krauja ir 14 m augsta, bet pati klints_
Līču - Laņģu klintis
Līču klintīm piekļūt no augšas ir gandrīz neiespējami. Jāiet no apakšas, laužoties caur Gaujas palienes krūmājiem un vecupes dūksnāju. Līču klintis lielākoties klāj sūnas, kas daļēji_
Bezdibeņavots un Lielā ala
Alas tips: Sufozija
Bezdibeņa avota (lielā Laņģu) ala - 48 m gara, bīstama ala, kurai nav dibena - tās dibenu veido Bezdibeņa avots. Raksturīgi, ka alai nav grīdas - tajā vismaz 4 m dziļš_
Grīviņu dzirnavas
Dzelzceļa tilts pār Raunu
Baltijā augstākais dzelzsceļa tilts apskatāms netālu no Jāņmuižas.
Grīviņu iezis
Grīviņu iezis - arī Sarkanās klintis, Leču Iezis slēpjas aiz kokiem (no Gaujas skatoties) pamatkrasta nogāzē. Garums - 300 m ar pārtraukumiem. Visaugstākā, 18 m augstā daļa ir 60 m gara, to_
Apakšala
Garums: 12m
Laņģu alas
Līču klinšu Z galā atrodas dažus metrus plata, līdz 7,5 m dziļa, ap 20 m gara aiza, kuras galā ir ap 9 m gara ala. Aizā vēl ir otra 6 m gara ala ar avotu, ala atrodas 2 m virs aizas grīdas. Alai_
Mazā Ellīte
Ala, gravā pie Liepas kapsētas un Ellīšu mājām, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa. Tās dziļums ir 8 m, pamatnes platums - 0,5 m (pie ieejas 1 m). No alas izplūst neliels_
Raibās klintis
Lielā Ellīte
Šo objektu grūti salīdzināt ar citiem Latvijas atsegumiem, jo tam ir neparasta forma. Te atrodas 23 m gara ala, arkāde, kā arī avots. Ala kopā ar avotu ir nozīmīga svētvieta. Objekts ir bijis_
Augšala
Garums: 7m
Alas tips: Sufozija
E. Veidenbauma memoriālais muzejs "Kalāči"
Eduarda Veidenbauma (1867-1892) memoriālais muzejs „Kalāči” atrodams braucot pa Cēsu – Smiltenes lielceļu, 16 kilometrus no Cēsīm, ceļa dienvidu malā. Te no piektā dzīves gada_
Piemineklis E. Veidenbaumam
Liepas kapsētā apskatāms piemineklis dzejniekam Ed.Veidenbaumam un viņa dzimtas kapi.