 |
| Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs |
| Veidojies 16.-19. gs. Bērzes upes kreisajā krastā gar galvenajiem satiksmes ceļiem (tag. Brīvības un Viestura ielām) un tirgus laukumu. Tirgus laukums veidojies reizē ar baznīcas celtniecību._ |
 |
| Zemgaļu pilskalns un Dobeles pilsdrupas |
| Netālu no pilskalna jau 1000 gadus p.m.ē. atradusies Dobeles senāko iedzīvotāju - zemgaļu apmetne. Bērzes upes labajā krastā, senās pilsētas ielokā bijusi uzcelta zemgaļu koka pils. Tā pastāvējusi_ |
 |
| Dobeles novadpētniecības muzejs |
Izveidots 1985.gadā. Muzejs vāc, glabā un eksponē materiālus par Dobeles pilsētas un novada vēsturi. Regulāri tiek rīkotas tematiskas izstādes.
|
 |
| Gārdes krāces |
| Atrodas lejpus Ābeļu (Burkānu) salas, ap 4 km augšpus Jēkabpils tilta. Krāces garums – 200 m. |
 |
| Klaukavas krāce |
| 15 km augšpus Jēkabpils, pie Trepmuižas. |
 |
| Saltupes svētavots |
| Saltupes svētavots ir tik ūdeņiem bagāts, ka izvedo nelielu upīti. Par šo avotu, kas tek pretī saulei, tiek stāstītas visdazādākās teikas un nostāsti. Ja Lieldienu rītā ar avota ūdeni izmazgā_ |
 |
| Dainu akmens, Barona krēsls, Altārakmens, Lutausis |
|
|
|
 |
| Dobeles evaņģēliski luteriskā baznīca |
Celta 1495.gadā pēc Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga pavēles. Vairākkārt pārbūvēta, tagadējo izskatu torņa smaile ieguvusi 1907.gadā.
Baznīcā ir unikāli mākslas pieminekļi:_ |
 |
| Piemiņas zīme zemgaļu aiziešanai no Dobeles 1289.gadā |
| Piemiņas zīme atrodas laukumā starp Tērvetes ielu un Liepājas šoseju, zemgaļu senpilsētas vietā. Atklāta 1989.gadā. Autors - Mārtiņš Zaurs.
|
 |
| Ķestermežs |
| Meža parks ar brīvdabas estrādi. Iecienīta pilsētnieku atpūtas vieta. Nosaukums cēlies no Dobeles latviešu draudzes ķestera mājām un skolas, kurā 1843.gadā mācījies Krišjānis Barons. |
 |
| Gļinovkas krāces |
|
 |
| Velna ala |
| Garākā ala Zemgalē
|
 |
| Pastmuižas velnakmens |
| Par šo akmeni stāsta teika - Kokneses pagastā pie Pastmuižas, pie vienas mājas aiz ceļa atrodas liels akmens, pāršķelts divās daļās. Reiz velns, gribēdams atriebties koknesiešiem,_ |
 |
| Kraukļu akmens |
| Kraukļu akmens atrodas Skrīveru pagastā Rīgas – Daugavpils šosejas malā pie pagrieziena uz Skrīveriem. Garums 3,9 m; platums 3,8 m; augstums 2,0 m. Ap 40 tonnu smagais akmens nav iegrimis purvainajā_ |
|
|
 |
| Dobeles Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca |
Baznīca celta no 1997.- 2003.gadam. Arhitekti J.Kukša un I.Kārkliņš, celtniecības darbus veica "Būvfirma L.B.K.", konstruktors A.Vilmanis.
Baznīcas platība 750 kv/m,_ |
 |
| Dobeles atbrīvošanas piemineklis |
Autors - Kārlis Zemdega. Atrodas Tērvetes ielas un Liepājas šosejas sazarojumā. Veltīts 1. Pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem.
No 1940.-1950.gadam Dobeles atbrīvošanas_ |
 |
| Marinzejas muiža |
| Muiža ir Itālijas vācieša, grāfa Borha “vasaras pils”. Muiža būvēta 1848.–1952. gadā. Tās celtniecībā izmantoti gan vietējie sarkanie, no kuriem ceplī dedzināti ķieģeļi,_ |
 |
| Luģenieku krāces |
| Spēcīga Daugavas upes krāce 2 km lejpus Trepmuižas, 13 km augšpus Jēkabpils. |
 |
| Pārceltuve Līvāni – Dignāja |
| Pārceltuve Līvāni – Dignāja savieno abus Daugavas krastus un ir vistaisnākais ceļš no Latgales un Zemgali, jeb kā līvānieši saka – uz Kurzemi, jo zemes agrāk piederējušas_ |
 |
| Stukmaņu Pēterakmens jeb Pētera I akmens |
| Robežakmens, uz kura iegravēta Rīgas arhibīskapa īpašuma zīme, apzīmējis robežu starp arhibīskapa un Livonijas ordeņa zemēm. 2 m augstais akmens bijis viens no četriem Lokstenes novada_ |
 |
| Zasas parks |
| Zasas pagasta krāšņums ir vecais Zasas muižas parks, kuram piešķirts vietējās nozīmes īpaši aizsargājamā objekta statuss. Parka platība 23 ha. Parka teritorija izvietojusies_ |
|
