|
Svētozols (Garozas skolas ozols) |
Atrodas pie Garozas skolas. Viens no lielākajiem ozoliem Jelgavas rajonā. Dižkoka augstums 16 m, stumbra apkārtmērs 6,7 m. |
|
Bikstu muiža |
Kopš 1795. g. muiža Ropu dzimtas īpašumā. Ar Agrārreformu Ropi muižu zaudē un aizbrauc 1927. g. Muižā mitinās Lauksainmniecības biedrība un fon Līvenu ģimene, kas iznomā valsts_ |
|
Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs “Riekstiņi” |
Muzejs iekārtots 1967. gadā viensētā „Riekstiņi“, kur bērnību (1880–1886) pavadījis rakstnieks un gleznotājs Jānis Jaunsudrabiņš (1877–1962). „Riekstiņi“_ |
|
Aizkraukles pilskalns |
Aizkraukles pilskalns meklējams pie Ašķes upes Daugavas krastā. Apdzīvots jau I g.t. p.m.ē. Te atrastas latgaļu un lībiešu senlietas. Senā pils minēta skandināvu sāgās. 13.gs._ |
|
LLU Skrīveru Zinātnes centrs |
Lauksaimniecības un mežu zinātņu institūts |
|
Pētermuižas skola |
Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Divstāvu ēka ar greznu balkonu. Ēkas abu galu fasāžu zelmiņus rotā mākslinieciski augstvērtīgi akmenskalumi, kuros izmantots spārnota eņģeļa motīvs._ |
|
Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca |
Divtorņu laukakmeņu baznīca celta 1938.gadā.Pabeigta 1939.gadā un šajā gadā arī iesvētīta.Baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. |
|
|
|
"Kalna Būriņi" |
Māja celta 1830. gadā kā mežsarga sēta. Tā veidota etnogrāfiskā guļbūves tehnikā ar krusta pakšiem, un vismaz Jelgavas apkaimē tai otras līdzīgas nav. 1965. gadā ēku restaurēja un_ |
|
Tilts pāri Lielupei |
|
|
Neretas muiža |
Neretas muižas apbūve datēta - 16. gs. b.18.gs. 19. gs. Kopš 1561. g. Neretas muiža bija ordeņa komtura Vilhelma fon Eferna īpašums, kuru tam piešķīra ordeņa mestrs. Īpašnieki mainījušies_ |
|
Oliņkalns |
Tagad kokiem apaugusi sala Daugavā. Savulaik viens no lielākajiem pilskalniem Latvijā, te varēja atrasties latgaļu Alenes pils. Pirms Pļaviņu HES uzcelšanas abus pilskalnus atdalīja grandiozs,_ |
|
Mūra tilts pāri Aucei |
19. gadsimta beigas |
|
Mākslīgi veidotas pilsdrupas |
|
|
Izabelinas pusmuiža |
Pusmuiža piederējusi Rubenes muižai, kura no 1760. g. bija Plāteru-Zībergu īpašumns.Apbūve veidota 19/20. gs. mijā. Draud sabrukt. Koka guļbūvē sāk brukt pakšķi.Apkāart atrodas_ |
|
|
|
Blankenfeldes muiža ar parku |
Pirmo reizi Blankenfelde rakstītos avotos minēta 1689.g., kad tā piederējusi Ernstam fon Mēdemam (Ernst v. Medem). 1711.g. tās īpašnieks ir Otto Kristofers fon Mēdems (Otto Christopher v.Medem)._ |
|
Salgales baznīcas drupas |
Baznīca celta 18. gs. sākumā par hercoga Ferdinanda līdzekļiem, zvanu tornis būvēts 1866. g. Baznīcu 2. pasaules kara laikā 1944. g. sagrāva sarkanarmiešu artilērija, jo vācu armija pie baznīcas_ |
|
Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca |
1567. gadā Kurzemes hercogs Gothards Ketlers izdod pavēli par jaunas baznīcas būvniecību Neretā. Baznīca celta pēc grāfa Vilhelma fon Efferna ierosinājuma laikā no 1584. līdz 1593. gadam. Baznīcas_ |
|
Stukmaņu muižas komplekss |
Rīgas arhibīskaps 15.gs. izlēņoja Lokstenes ciemu un muižu Johanam Lokstenam un viņa adoptētajam dēlam Arendam Stokmanim. Jau 16.gs.b. dokumentos parādās jaunais muižas nosaukums - Stukmaņi._ |
|
Mīlestības tiltiņš |
Mīlestības tiltiņš ir mūra gājēju tilts pār Donaviņas upi (agrākais nosaukums Dzirnupīte). Tas ir būvēts 19. gadsimta beigās ka vienlaiduma dolomīta mūraloka tilts. Tilts ir industriālā_ |
|
Piemineklis I pasaules karā kritušajiem |
|
|
Gārsenes muiža |
Muižas apbūve veidojusies ap taisnstūra pagalmu pils priekšā. Pils celta ap 1856.g. neogotikas stilā. Pēc fon Budbergu dzimtas vēstures materiāliem, sākumā uzcelta pils divstāvīgā daļa,_ |
|