 |
| Neretas Sv. Gara Romas katoļu baznīca |
| Sarkana baznīca ir visjaunākā Aizkraukles rajonā, celta 2000. gadā. |
 |
| Kankaļu Romas katoļu baznīca |
Kankaļu Romas katoļu baznīca atrodas Mazzalves pagastā. Koka baznīca uzcelta 1870. gadā, pārbūvēta 1927. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.) |
 |
| Rubeņu Svēto Pētera un Pāvila Romas katoļu draudzes baznīca |
| Rubeņu pirmais dievnams ir bijis koka ēka, ko cēluši jezuīti 1759. gadā Svēto Pētera un Pāvila godam. Tas atradies Rubeņu vecajā kapsētā, no tagadējās baznīcas gala durvīm labajā_ |
 |
| Seces evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Uzcelta 1792. gadā, pēc tam vairākkārt pārbūvēta. Baznīca ir halles tipa ar piebūvētu torni, kuru noslēdz piramidāla torņa smaile. Tās arhitektūrā dominē gotikas formas. Baznīcas kapos_ |
 |
| Biržu evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Pirmā, ar dēļiem apšūtā koka baznīca te bijusi uzbūvēta 1707. gadā. Otrā baznīca arī bijusi koka, ar salmu jumtu un mazu tornīti. Tad divu gadu laikā (1847.–1848.) pēc arhitekta_ |
 |
| Sunākstes evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Sunākstes pirmā luterāņu baznīca pēc Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera rīkojuma uzcelta ap 1570.gadu, bijusi no koka un atradusies uz tā paša uzkalniņa, kur tagad stāv baltais mūra dievnams._ |
 |
| Kalnciema - Klīves evaņģēliski luteriskā baznīca |
| 1854.gada 12.jūnijā ielika Kalnciema baznīcas pamatakmeni, bet pēc gada 1855.gada 23.jūnijā – baznīcu iesvētīja. Baznīcā, kas celta pēc arhitekta Emīla Jūliusa Štrausa būvprojekta ir_ |
|
|
 |
| Ērberģes evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Susējas upes krastā stāv 1695. - 1700. gadā celta baznīca. Baznīcas pagrabā atrodas kapenes, kur atdusas daudzu baronu Fītinghofu, Taubes un Hāna dzimtu pārstāvji. Ērberģes baznīcā apskatāmi_ |
 |
| Penkules evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Penkules evaņģēliski luteriskā baznīcas ēka celta 1691. gadā, bet 1865. gadā atjaunota. Baznīca bijusi Kalnamuižas baznīcas palīgbaznīca. Dievnams neparasts ar savu īpatnējo altāra veidojumu._ |
 |
| Kaldabruņas luterāņu baznīca |
|
 |
| Sēlpils luterāņu baznīcas drupas |
| Tagadējā mūra baznīca uzcelta laikā no 1846. līdz 1850. gadam blakus iepriekšējai, ar 500 sēdvietām un mūra zvanu torni. Nevar nepieminēt arī 1905. gada revolūciju Latvijā, kad tauta_ |
 |
| Skrīveru Romas katoļu baznīca |
| Celta 2001. gadā |
 |
| Unguru evaņģēliski luteriskās baznīcas drupas |
| Kad Krustpils baznīcas celtniecība gāja uz beigām, Korfu vairāk kā 10 gadu ilga bezbērnu laulība tikusi svētīta ar dēlu. Barons Korfs to uzskatījis kā sevišķu Dieva laipnību un baznīcas_ |
 |
| Zalves baznīcas drupas |
Zalves baznīca
- Celta gotiskā stilā no 1851. līdz 1855. gadam ar 290 sēdvietām un iebūvētām četru reģistru ērģelēm;
- kalpojuši deviņpadsmit mācītāji, pirmais latviešu_ |
|
|
 |
| Ērberģes kapliča |
| Blakus baznīcai esošajā kapsētā apskatāma Ērberģes kapliča, kas celta 1799. gadā. To durvju dzelzs vītne ir lietišķās mākslas piemineklis. Izteiksmīgs ir ēkas jumta dzegas profilējums._ |
 |
| Lielvircavas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Vecākā mūra baznīca Jelgavas rajonā, celta 1595. g. Baznīca stipri postīta 2. pasaules kara laikā , saglabātā mākslas vērtības 20. gs. 70. gados pārvestas uz Rundāles pils muzeju. 2002. g._ |
 |
| Odzienas pils |
| 19.gs. vidū muižkunga Brimmera laikā celtā Odzienas muižas pils savulaik bijusi viena no izteiksmīgākajām Latvijas neogotikas stila celtnēm, kam līdzīgi analogi tapuši Vācijā un Polijā_ |
 |
| Saukas evaņģēliski luteriskā baznīca |
|
 |
| Tērvetes Kalnamuižas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Kalnamuižas baznīca celta 1614.gadā, bet baznīcas pirmsākumi meklējami jau senāk. Vienkāršās formās veidotā laukakmeņu mūra ēka sākotnēji bijusi bez zvanu torņa . Tas piebūvēts_ |
 |
| Valles evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Celta no 1781. līdz 1785. gadam. Halles tipa, ar sašaurinātu poligonālu altārdaļu un piebūvētu sakristeju. Nepilnu gadsimtu vēlāk, 1874. gadā uzcelts baznīcas tornis. 1964. gadā draudze spiesta_ |
 |
| Mazzalves evaņģēliski luteriskā baznīca |
|
|
