 |
| Zaļās draudzes (Zaļenieku) evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Pirmā baznīca pēc hercoga D. Ketlera rīkojuma būvēta ap 1571. g. katoļu kapelas vietā. Pašreizējā mūra baznīca celta no 1824. līda 1872. g. Baznīcā P. K. Hermaņa būvētas ēreģeles_ |
 |
| Daudzeses evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Ievērojamākā un staltākā celtne Daudzses pagastā uzcelta 1825. gadā par grāfienes Šuvalovas līdzekļiem. I un II pasaules karā baznīca īpaši cietusi nebija. II pasaules kara laikā baznīcā_ |
 |
| Elkšņu evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Elkšņu baznīca kā Saukas filiālbaznīca pastāvējusi jau 1567. Gadā, kā tas minēts fundīcijas aktā. Tā neatradusies , kur tagadējā, bet gan tuvu Ilzu muižas ezeram tagadējā Lietuvas_ |
 |
| Līvbērzes Sv. Jāzepa Romas katoļu baznīca |
| Dievnams no baļķiem celts 1684. gadā luterāņu draudzei, tā ir vienīgā koka baznīca Jelgavas rajonā. Baznīcas konfesionēlā piederība mainījās 1729. g., kad, Georga Kristofora fon Līvena_ |
 |
| Novadpētniecības muzejs Gricgales krogā |
|
 |
| Mazapguldes dzirnavas |
| Vietējās nozīmes vēstures piemineklis, atrodas pie Mazapguldes ezera. Datētas 20. gs. sākumā. |
 |
| Mūrmuižas dzirnavas |
| Mūrmuižas dzirnavas 19. gs. b.Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka 1907. |
|
|
 |
| Annenieku evaņģēliski luteriskā baznīca |
| 1711.gadā, vietā, kur pēc lielā mēra apglabāti tuvējās apkārtnes iedzīvotāji, uzcelta tika koka baznīca. Pašreizējā baznīca, jau kā mūra ēka ar 300 sēdvietām, celta 18.gs. vidū._ |
 |
| Dunavas Sv. Jāzepa katoļu baznīca |
| Pirmā koka baznīca celta 1785. gadā. Jauno mūra baznīcu būvēja 1898.-1900. g. būvēja ziemeļgotikas stilā ar 35 m augstu torni. Dievnama būvei sarkanos ķieģeļus veda no Daugavpils_ |
 |
| Iršu Romas katoļu baznīca |
| Koka baznīca celta 20 gs. 30. gados. 70. gados to apšūva ar silikātķieģieļiem. |
 |
| Pētera Upīša dārzs - muzejs |
| Dārzkopības un selekcijas stacijā iekārtots ievērojamā selekcionāra, dārznieka un fotomākslinieka Pētera Upīša (1896 - 1979) muzejs. Daiļdārzā var pastaigāties un aplūkot vienu no_ |
 |
| "Sprīdīši" - A. Brigaderes memoriālais muzejs |
| A.Brigaderes memoriālais muzejs "Sprīdīši" ir privātais muzejs. Pēc rakstnieces testamenta, grāmatu izdevēja Jāņa Rapas ģimenes gādībā.
Muzeja ēka celta 1840. gadā. Sākumā tur darbojušās_ |
 |
| Gārsenes ūdensdzirnavas |
|
 |
| Berķenes dzirnavas |
| Ziedkalnē, būvētas 19. gs. |
|
|
 |
| Bērzes evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Bērzes Luterāņu baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā ir celta kā koka baznīca 1743. gadā un pārbūvēta 1820. gadā. Baznīcā atrodas 18. gs. būvētais harmonijs un 1939._ |
 |
| Sesavas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Celta 1633. g., 17. gs. beigās piebūvētas sakristeja un tornis, baznīca ievērojami pārbūvēta 1855. - 1859.g., kad ieguvusi savu tagadējo veidolu. 20. gs. sākumā baznīcas draudze bijusi viena_ |
 |
| Glūdas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Celta 1848.g. |
 |
| J. Raiņa muzejs "Tadenava" |
| Tadenava ir Raiņa dzimtā vieta, viņa dvēseles šūpulis, tālu no civilizācijas steigas un burzmas. Šīs vietas dziļā klusuma un miera enerģētiski informatīvajā starojumā sajūtamas Raiņa_ |
 |
| "Zvanītāju bukas" - aktieru Amtmaņu dzimtās mājas |
| "Zvanītāju Buku" dzīvojamā ēka celta 20.gs. 20.gados. Par ,,Zvanītāju Bukām’’ saimniecība nosaukta tādēļ, ka visi Amtmaņi, kas šeit dzīvojuši vairākās_ |
 |
| Biržu ūdensdzirnavas |
|
 |
| Pēterlauku vējdzirnavas |
| 1860.-1870.g. Arhitekta F.Šmita vadībā uzceltas holandiešu tipa vējdzirnavas - vienas no vislabāk mehanizētajām dzirnavām Latvijā, kas darbojās pat līdz 1950.gadam. Pāris gadus_ |
|
