 |
| Sniķeru vējdzirnavu drupas |
| Seces pagastā bijušas daudzas vējdzirnavas, no kurām vislabāk saglabājušās un atjaunošanas vērtas ir Sniķeru vējdzirnavas. |
 |
| Aizkraukles muižas dārza paviljons |
| Aizkraukles muižas apbūve gandrīz pilnībā tika iznīcināta Pirmā pasaules kara laikā. 18. gadsimta vidū celtā kungu māja bija divstāvu ar mansarda jumtu un augstu cokolstāvu. Muižas centra_ |
 |
| Virkus muiža |
|
 |
| Bramberģes muižas komplekss ar parku |
| Muižas komplekss ar parku veidojies 16. gs. beigās. 1645. g. hercogs Jēkabs muižu uzdāvināja savai sievai Luīzei Šarlotei. Vēlākajos gadsimtos muiža un tās kungu māja, kas ir viena no vecākajām_ |
 |
| Mācītājmuiža |
Mācītājmuiža atrodas parka ielokā Pērses krastā.
Saglabājusies dzīvojamā māja, pagrabs Pērses gravas malā, 2 nelielas mūra saimniecības ēkas. Pagalma malā, kokos ieaugušas,_ |
 |
| Lielmēmeles muiža |
|
 |
| Vecapguldes muiža |
| Muižas apbūve datējama ar 18.gs. beigām. Muižas teritorijā saglabājušās arī dažas saimniecības ēkas. Pēckara periodā celtnes stipri pārbūvētas un degradētas, tomēr to oriģinālsubstance_ |
|
|
 |
| Vārnavas vējdzirnavas |
| Dzirnavu ieejas ailes augšpusi rotā akmenī izcirsts lāča attēls un gada skaitlis "1898". |
 |
| Mežmuižas pils |
| Apbūves ansamblis veidots pie dzirnavu dīķa, netālu no baznīcas. Pils celta 19.gs.vidū firstiem Līveniem, iespējams, pēc arh. 0.Dīces projekta ķieģeļu neogotikas stilā. 1950.gados pili nedaudz_ |
 |
| Tetelmindes (Teteles) tornis |
| Atrodas pie Teteles pamatskolas. Mūra torni 1885. gadā Tetelmindes muižas parkā Lielupes krastā uzcēla barona Frīdrihs Bērs jaunākais, par godu Krievijas caram Aleksandram III, kurš 19._ |
 |
| Lustes muižas pils mūri |
| Pils ēka celta 1775. gadā un ir ģeometriska centrālbūve, kurai par paraugu ņemtas 18. gs. franču ietekmē būvētās muižnieku izpriecu pilis. Pils celta divos stāvos ar spēcīgu jumta dzegu._ |
 |
| Lielplatones muiža ar parku |
| 19.gs. muiža piederējusi baronu Hānu dzimtai. Pils celta 1845.-1860.g. Sākotnējo pils projektu izstrādājis Kurzemes guberņas arhitekts E.J.A. Štrauss, bet 1859.-1860.g. nezināms arhitekts_ |
 |
| Ērberģes muiža |
| Ērberģes muižas centrs ar parku izveidojās XIX gadsimtā, kurā dominē pils - šī perioda Latvijas muižu arhitektūrai raksturīga celtne. Gadiem ritot ir veiktas vairākas pārbūves, taču šie_ |
 |
| Lielvircavas muiža ar parku |
| Muižas kungu māja celta 1803. - 1808. g., sākotnēji piederējusi baronu Klopmanu dzimtai. Pie muižas pils ierīkots parks. Kopš 1924. g. muižā darbojas skola. |
|
|
 |
| Ūziņu vējdzirnavas |
| Būvētas 1880. gadā. |
 |
| Vecbebru muiža |
| 19. gs. pirmajā pusē celtā F. Meijendorfa dzīvojamā māja nodedzināta 1905. g., vēlāk atjaunota.Kopš 1996.g. ēkā atvērta Bebru vispārizglītojošā internātskola. |
 |
| Elejas muižas apbūve ar parku |
| Muiža kā vienots zemes īpašums izveidojās 16. gs. beigās, no 1753. g. tā piederēja grāfu Mēdemu dzimtai. Muižas pils celta 1806. - 1810. g. klasicisma stilā pēc arhitekta Dž. Kvarengi_ |
 |
| Staļģenes muiža ar parku |
| Muiža veidojusies 16. gs. kā Kurzemes un Zemgales hercoga domēne. Pils celta 1797.gadā klasicisma stilā pēc arhitekta Severina Jensena projekta, pie tās ierīkots parks. 1866. - 1921._ |
 |
| Vecmēmeles muiža |
|
 |
| Lielapguldes (Sveķu) muiža |
| Lielapguldes (Sveķu) muiža celta 19. gadsimta pirmajā pusē. Kādu laiku tā bija nesakopta un neuzturēta. Pašlaik Lielapguldes muižas dzīvojamajās mājās izmitināti pagasta iedzīvotāji._ |
 |
| Pilkalnes muiža |
Muižas kungu māja vēl 20. gs. 60-os gados bija. Tad sabojājās jumts... Un tagad pat vietu jāmeklē.
Saglabājusies kalpu māja, graudu kalte, stallis (daļēji).
Kaltē ir unikāla graudu_ |
|
