 |
| Mērsraga bāka |
| 1873.gadā Rīgas biržas komitejas lūdza Jūrlietu ministrijas Hidrogrāfijas dienestam Pēterburgā pēc iespējas ātrāk ierīkot bāku Mērsragā, jo akmeņainais sēklis apdraud tos kuģus, kas kaut_ |
 |
| Mērsraga evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Pirmā baznīca celta 1591. gadā. Ap 1700. g. Engures dzelzslietuves nomnieks B. Strēms uzcēla koka baznīcu ar lubu jumtu, 1743. g. to atjaunoja un paplašināja, uzbūvēja torni. 1809. g. uzcēla_ |
 |
| "Saieta nams" Mērsraga muzejs |
| Mērsraga pagastā darbojas privāts muzejs "Saieta Nams" – atvērts 2000.gada septembrī. Muzejs atrodas vecākajā ciema mājā - ēka celta 1811.gadā. 100 metrus no muzeja sākas Mērsraga_ |
|
|
 |
| Svētmeitas akmens |
| Grūti uzmeklējams dižakmens 17 m apkārtmērs. Iespējams akmens apstrādāts un izmantots kulta vajadzībām. Ar akmeni saistīti nostāsti par vērpjošu svētmeitu, jūras laupītāja Markgrāfa_ |
 |
| Engures ezera dabas parks |
| Engures ezera dabas parks sākotnēji dibināts kā Engures ezera ornitoloģiskais liegums 1957. gadā 3268 ha platībā. 1977. gadā ap ezeru izveidoja buferzonu, kas austrumu krastā ietvēra_ |
 |
| Engures ezers |
| Engures ezers ir viena no Ramsāres konvencijas vietām Latvijā. Tas ietverts arī Putniem starptautiski nozīmīgo vietu sarakstā.
Engures ezers ir lielākais piekrastes ezers Latvijā; tā platība_ |
|
|
 |
| Putnu vērošanas tornis |
|
 |
| Mērsrags un tā apkārtne |
| Mērsrags ir otrs izteiktākais zemesrags Latvijas piekrastē. Zemesragu no vienas puses veido smilšaina pludmale, no otras - lieli laukakmeņu un oļu sakopojumi, kas izsekojami arī jūrā. Lielākais_ |
 |
| Mērsraga kanāls |
| 1850.-tajos gados ar Krievijas cara valdības lēmumu tiek pavēlēts rakt Mērsragā kanālu. Kanāls tik rakts ar domu pazemināt Engures ezera līmeni un iegūt lauksaimniecībā izmantojamu zemi._ |
|
