 |
| Viļušu (Viljušu) avots |
| Avots atrodas Daugavas labā krasta palienes pakājē, iepretī "Viļušu" mājām, kas tagad nodēvētas par "Atvariem". Tas, acīmredzot, ir spēcīgākais avots Daugavpils rajona teritorijā- debits_ |
 |
| Spruktu Romas katoļu baznīca |
| Uzbūvēta no cementa ķieģeļiem par draudzes un arhibīskapa līdzekļiem 1933. - 1938. gadā. |
 |
| Slutišķu krauja |
| Slutišķu krauja ir 570 m gara un sasniedz 41 m augstumu. Kraujas nogāzes slīpums ir 36 grādi. Kraujas augša apaugusi. |
 |
| Slutišķu vecticībnieku māja |
| Naujenes novadpētniecības muzeja etnogrāfiskā brīvdabas nodaļa - "Slutišķu vecticībnieku māja" |
|
|
 |
| Vasargelišku skatu tornis |
| Uzkāpjot 24m augstajā skatu tornī, no putna lidojuma var aplūkot ainavas un gleznainos Daugavas lokus. Pa kreisi visā krāšņumā redzams Rozališķu loks. Savukārt pa labi paveras_ |
 |
| Jezupovas Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca |
| Juzefovas (Jezupovas) Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcu sāka būvēt 1934. gada un pabeidza 1961. gada. Pēc uzcelšanas dievnamu atņēma un nodeva kluba ierīkošanai. 1989. gadā baznīcu_ |
 |
| Dinaburgas viduslaiku pilsdrupas |
| Livonijas ordeņa 13. gs. pilsdrupas, ar pils maketu. Livonijas ordeņa mestrs Ernests fon Raceburgs 1275. gadā 19 km uz austrumiem no tagadējās Daugavpils sāka celt Dinaburgas pili. Daugavpils dibināšanas_ |
|
|
 |
| Dinaburgas pils makets |
|
 |
| Markovas pilskalns |
| Apmēra 40 m augstais pilskalns no vienas puses norebežots ar diviem vaļņiem un grāvjiem, kas lēzenākajā ZA nogāzē pāriet terasēs. |
 |
| Slutišķu sādža |
| Slutišķu sādža atrodas Daugavas labā krasta terasē Markovas pilskalna pakājē. Vēstures avotos Slutišķi kā ciems minēti jau 1785. gadā. Slutišķu sādžā vērojamas zemnieku_ |
|
