 |
| Plāteres pilskalns |
| Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis - lielākais Ogres rajona pilskalns, apdzīvots jau jaunākajā dzelzs laikmetā. 1934. gadā pilskalnā viesojies prezidents Kārlis Ulmanis, uzņemti fragmenti_ |
 |
| Madlienas Lielā muiža |
| Madlienas Lielās muižas kungu māja 18.gs. celta no koka, 19.gs. tā tika pārbūvēta par mūra ēku. Muiža tika nopostīta 1905.g., vēlāk atjaunota 1912.gadā. Tagad tā ir neapdzīvota, kungu mājai_ |
 |
| Krapes Sv. Arsēnija pareizticīgo baznīca |
Krapes Sv. Arsēnija pareizticīgo baznīca
Baznīca celta 1891. gadā. Baznīcas pamatos ir iebūvēta cinka kaste ar dažām monētām un papīra lapu ar uzrakstu. Celtniecībā izmantoti šķeltie_ |
 |
| Suntažu Pareizticīgo baznīcas drupas |
| Lieliskais, 1909.gadā uzceltais pareizticīgo draudzes nams no sarkaniem ķieģeļiem ar sīpolveidīgajiem kupoliem bija pagasta rota vairāku desmitu gadu garumā. Tāds tas varētu būt arī šodien…_ |
 |
| Lazdiņu dižakmens "Kariete" |
| Senā braucamrīka formu atgādinošais akmens ir 5,1 m garš, 3 m plats un 1,8 m augsts, tā apkārtmērs ir 13,3 m |
 |
| Ķeipenes valnis |
| Ķeipenes pagasta daļa atrodas Vidzemes centrālās augstienes nogāzē, kura pāriet nolaidenumā. Līdz 50 m pār apkārtni paceļas masīvais Ķeipenes valnis - 7 km garš, līdz 1 km plats, smilšains_ |
 |
| Ogres estrāde |
| Ogres estrāde celta 20.gs. sešdesmitajos gados, lielāko popularitāti, kaut arī ar zināmu sabiedrības nosodījuma devu, Ogres estrāde iemantoja pēc skandalozā grupas "Pērkons"_ |
|
|
 |
| Taurupes muiža |
Senais nosaukums: Taurup
Kungu māja vairākkārtīgi postīta un atjaunota un līdz mūsdienām nonākusi stipri pārbūvētā veidā. Sākotnējā kungu māja pārbūvēta tās īpašniekam_ |
 |
| Vērenes muiža |
No muižas kompleksa vislabāk ir saglabājusies 1771. g. celtā muižas klēts un muižas parks ar vairāk nekā 20 svešzemju sugu stādījumiem un ap 4 km gara ozolu aleja.
Samērā labi saglabājušies_ |
 |
| Aderkašu Sv. Marijas - Magdalēnas pareizticīgo baznīca |
| Draudzi izveidoja 1840. - 50. gados, bet dievnamu uzcēla 1867. gadā, dievkalpojumus noturēja latviešu valodā. Tajā ilgus gadus par priesteri kalpoja pareizticīgais latvietis Jānis Līcītis_ |
 |
| Meņģeles evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Baznīca celta 1795. gadā, ne uz brīdi nav pārtraukusi savu darbību. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. G. Karinga 1864. g. darinātā altārglezna "Golgāta" (retaurēta 1987. g.). 1999. gadā_ |
 |
| Velna grāvis uz Nāružiņas upītes |
| Ap 30 m garš laukakmeņu krāvums dziļā, kokiem apaugušā Nāružiņas upītes augšteces gravā. Nāruža ir 12 km gara Ogres upes pieteka.
Teika stāsta, ka sensenos laikos kādu nakti Velns nesis_ |
 |
| Vatrānes muiža |
| Vatrānes muižas bijušie īpašnieki - Vatrānes dzimta pirmo reizi pieminēta zviedru - poļu kara laikā (1600-1629). Zviedri, ieņemot Vidzemi un nostiprinot tajā savu varu, daudzas muižas,_ |
 |
| Ogres Vēstures un mākslas muzejs |
| Ogres Vēstures un mākslas muzejs dibināts 1981.gadā. Agrāk tas atradās 1927.gadā būvētā vasarnīcā, Kalna prospektā 3. Kopš 2010. gada muzejs atrodas Brīvības ielā 15, Ogres Kultūras_ |
|
|
 |
| Suntažu muižas pils |
| Muižas kungu māja celta 1780.-1782. gados neoklasicisma stilā, 19.gs. modernizēta uzceļot papildus divus torņus, kas piešķir ēkai neogotiskus vaibstus. Muižas pils vairākkārt dedzināta, postīta_ |
 |
| Krapes evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Pamati koka baznīcai likti 1802. gada 30. aprīlī, bet iesvētīta tiek 1804. gada 2. novembrī. No 1856. - 1857. gadam uzcelts mūra dievnams. Altārgleznu Kristus Getzemenes dārzā gleznojis Kārlis_ |
 |
| Suntažu evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Suntažu luterāņu baznīca ir viens no pagasta simboliem. 1780 - 82.g. pēc Rīgas būvmeistara Kristofa Hāberlanda projekta tika uzcelts staltais mūra dievnams ar 300 sēdvietām. Savdabīgi, izmantojot_ |
 |
| Komunikāciju centrs Ķeipene un S. Eizenšteinam veltīta ekspozīcija - Kino muzejs |
| Pateicoties ilgstošai sadarbībai ar starptautiskā kinoforuma Arsenāls patronu Augustu Sukutu,tika atklāts Kino muzejs ar Sergejam Eizenšteinam un viņa leģendārajai kinolentei "Potjomkins"_ |
 |
| Ķeipenes muiža |
| Iespējams, ka savu nosaukumu Ķeipene ieguvusi no prūšu kanoniņa Kaipena vārda, kurš šo apkaimi ieguvis 15. gs. vidū no Rīgas domkapitula, kas savukārt šo īpašumu bija nopircis no Livonijas_ |
 |
| Rožkalnu ozols |
|
 |
| "Sproģi" keramikas darbnīca |
Keramikas darbnīca “Sproģi” atrodas Pārogrē, tas ir tikai 40 min. brauciena attālumā no Rīgas.
Keramiķi Imants un Malda Sproģi Jums piedāvā:Kāzu pasākumi: iespēja jaunlaulātajiem_ |
|
