 |
| Spriņģu iezis |
| Varena smilšakmens klinšu siena Gaujas kreisajā krastā pirms Līgatnes. Ar vairākiem pārtraukumiem tā stiepjas 600 m garumā. Klinšu lielākais augstums 21 m. Skaistākais skats uz Spriņģu iezi_ |
 |
| Kazu ieleja, grava |
(ar Lībānu- Jaunzemju saldūdens kaļķiežu iegulām un Sikspārņu alām)
Līdz 6 m augsti, ap 50 m plati skaisti atsegumi, šeit lejup krīt Septiņavotu lielais ūdenskritums un vairāki sezonāli_ |
 |
| Vaives lejteces ieži |
|
 |
| Ķūķu klintis |
| Majestātisks iezis, iespaidīgākais Gaujas krastos, pie kura veidojas krāces. Klints augstums noteikti nav 44 m, kā rakstīts daudzos avotos, tomēr varētu sasniegt 20 metrus. Atsegums ap 600 m plats._ |
 |
| Vējiņu alas, pazemes ezeri |
| Vējiņu (Urtānu) ala - 42 m gara ala, no kuras izplūst spēcīgs avots. Ala ļoti iespaidīga. Platums 2,3 - 6 m, augstums 0,9 - 1,7 m, grīdas laukums 160 m2. Avota debets - 5 l/s. Ala ir pie pašas_ |
 |
| Velna Skroderis |
| Viens no grandiozākajiem Latvijas akmeņiem, jo gandrīz viss atrodas virspusē Kujas upītes krastā. Uz akmeņa muguras balstās uz divām trosēm un dēļiem sameistarots tiltiņš pār_ |
 |
| Dauģēnu klintis un alas |
| Līdz 15 m augsts, ap 100 m plats Burtnieku svītas smilšakmeņu atsegums. Klintīs atrodas X alas. Klinšu vidusdaļā ir t.s. balkoniņs, no kura paveras skaists skats. Vāji cementēts,_ |
|
|
 |
| Tītmaņu iezis |
Ļoti skaistas, līdz 12 m augstas, ap 200 m platas ēnainas klintis, Gaujas svītas smilšakmens
Klintis ir puskilometru no upes - tās atrodas vecupes ezeriņu krastā. Piekļūt te var tikai ejot_ |
 |
| Ramātu klintis un alas |
| Graciozas. augstas klintis, kuras pilnībā apskatīt var tikai no upes puses.Uz tālāko klinšu galu var nokļūt, ejot pa taciņu virs klintīm un tad nolaižoties pa diezgan stāvu celiņu zemāk._ |
 |
| Kalēja ala |
| Gaiša irdena smilšakmens ala Vaidavas (Strīķupes) labajā krastā Strīķu - Lenču ceļa malā pie lielceļa tilta. Tuneļveidīga ala ar šaurām ejām galā, l = 45 m. Gandrīz_ |
 |
| Gūdu klintis |
| Līdz 18 m augstas, ap 250 m platas Gaujas svītas smilšakmens klintis, atgādina milzu kuģa priekšgalu, kas nāk pretī pa Gauju - klints palikusi atvara vidū. Šajā daļā vertikālās sienas augstums_ |
 |
| Dāvida dzirnavu avoti |
| Spēcīgu avotu grupa. Kādreiz avotus savienoja grāvis, ko virzīja dambis, un tie darbināja Dāvida dzirnavas. Avoti izplūst no Pļaviņu svītas dolomītiem. Ūdens satur dzelzs hidroksīdus un kalcija_ |
 |
| Jērcēnu akmens |
| Jērcēnu akmens ir vidēji graudains brūnganrozā granītgneiss ar izdēdējušu un sūnām apaugušu virsmu. 37. avots liecina, ka akmens augstums ir 1,5 m, garums 6,3 m, platums 5,5 m. 97. avots_ |
 |
| Neļķu klintis un alas |
| Neļķu klintis - krāšņas klintis, ar lielu formu bagātību, 2 alas, izcila ainava. Klintis ir labiekārtotas: kāpnes, takas, margas, autostāvvieta. Teritoriju apvij teikas. Klinšu A daļā neliels_ |
|
|
 |
| Ērgļu (Ērģeļu, Pieškaļu) klintis |
Varena, majestātiska siena, kas ceļas ārā tieši no Gaujas. Visiespaidīgākās klintis Gaujas ielejā, raksturīgas ar vienlaidu monolītu smilšakmens virsmu.
Klinšu rietumu daļa, kas atvirzās_ |
 |
| Rauņa lejteces ieži |
|
 |
| Kvēpenes ala |
|
 |
| Katrīnas iezis |
| Līdz 15 m augstas, 200 m platas Gaujas svītas smilšakmens klintis. Pie šī ieža Gauja krasi pagriežas - klintīm pusloka forma. Pie upes viskrasāk izceļas 15 m augsts nošķeltai piramīdai līdzīgs_ |
 |
| Bolēnu Acu avots |
| Gaiziņkalna apkārtnē atrodas Bolēnu kalns un vienā no gravām ieplūst Bolēnu avots, kuru dēvē ari par Veselības, Laimas, Dzīvības avotu, tā ūdens ārstējot acu kaites. To uzskata par augstāko_ |
 |
| Jeru alas un klintis |
| Lejpus Imantas ūdensdzirnavām Rūjas kreisajā krastā Jeru parkā izveidojies smilšakmens iežu iespaidīgs atsegums. Klints augstums ap 11 m, platums lejas daļā ap 50 m. Klints kreisajā, zemākajā_ |
 |
| Silmaču iezis un alas |
| Silmaču iezis - krauja līdz 18 m augsta, noaugusi kokiem, vairākās vietās atsedzas Burtnieku svītas smilšakmeņi, kuri apakšējā daļā ir sarkani. Kraujas lejasgalā no alas iztek avota strauts._ |
|
