|
Patkula ala |
Patkula ala, saukta arī par Stoķu un Līgotāju alu, meklējama 1km lejpus Vaidavas dzirnavu aizsprosta Strīķupes kreisajā krastā. Alas eju kopējais garums ir ap 30 m, griestu maksimālais augstums_ |
|
Lazdukalna skatu tornis |
Uzmanību! Objekts ir slēgts apmeklējumam. Paredzēta rekonstrukcija.Uzcelts 1999.gadā vienā no Smiltenes raksturīgākajiem pakalniem - Lazdukalnā. Torņa augstums 21 m, skatu platforma 17 m. No torņa_ |
|
Valkas novadpētniecības muzejs |
Ēka tika celta 1950.gadā kā Vidzemes draudžu skolu skolotāju seminārs. No 1853.-1881.gadam tā vadītājs ir J. Cimze, bet pats seminārs darbojies līdz 1890.gadam. šajā laikā tika sagatavoti_ |
|
Brāļu kapu memoriāls |
Brāļu kapu memoriāls veltīts Otrā pasaules kara Padomju armijas karavīriem. Pavisam memoriāla granīta plāksnēs ierakstīti 414 kritušo cīnītāju vārdi. |
|
Aumeisteru muiža (Serbigal) |
18. gs. otrajā pusē fon Vulfu dzimtai celtā pils, pagarinot būvapjomu, pārbūvēta 19. gs. sākumā. Saglabājušies historisma interjera apdares fragmenti – koka kasešu griesti,_ |
|
Trikātas viduslaiku pilsdrupas |
Abulas labajā krastā stāvajā latgaļu pilskalnā 14.gs. ordenis uzcēla mūra pili, ko iespējams nopostīja Ziemeļu kara laikā. Teika stāsta, ka uz Trikātas centrā esošās ordeņa pils_ |
|
Gaujienas muižas pils, O. Vācieša vidusskola |
Muižas pils celta 1850. - 1860. g. vēlā klasicisma stilā. Līdz 1918. g. muiža piederēja baronu Vulfu dzimtai. Pils ieeju rotā no akmens veidots lauvu pāris. Tagad pilī atrodas O. Vācieša Gaujienas_ |
|
|
|
Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca |
Baznīca lepni stāv pašā pilsētas centrā. Tā celta 1859.gadā. Vienīgā krusta veidā celtā baznīca Latvijā. Tās logi gotu stilā un iekšpusi rotā izcili vērtīgi kokgriezumi, altārglezna_ |
|
Cērtenes pilskalns |
Cērtenes pilskalns atrodas Cērtenes upītes kreisajā ap 25 m augstajā stāvkrastā. Pilskalns aprakstīts jau 1794.g. un tā plānu zīmējis pazīstamais tā laika kartogrāfs L.A Mellins. 1882.gadā_ |
|
Valkas (Lugažu) Sv. Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca |
Baznīca atrodas pašā Valkas centrā, Raiņa un Rīgas ielu krustojumā. Pirmo reizi tās vārds dokumentos parādās 1477. gadā, tajā laikā tā saukta svētās Katrīnas vārdā. Baznīcu gadu_ |
|
Silvas dendroloģiskais parks |
Lielākais dendroloģiskais parks Vidzemē (15 ha, 234 koku sugas). |
|
Vijciema čiekurkalte |
1895. gadā pēc plašiem meža ugunskuriem darbību uzsākusī čiekuru kalte ir senākā Latvijā un viena no visvecākajām Eiropā, kas joprojām darbojas. Vijciema čiekurkalte pēc_ |
|
Trikātas evaņģēliski luteriskā Sv. Jāņa baznīca |
Baznīca celta 1694. gadā. Baznīcā atrodas vairāki ievērojami mākslas un vēsti=ures priekšmeti, t.sk. glezna “Svētais vakarēdiens” un altāris (18.gs 1. puse). |
|
Jāzepa Vītola muzejs "Anniņas" |
Muzejs atrodas gleznainajā Gaujienas parkā, bijušajā muižas aldara mājā, kuru 1922.gadā valdība piešķīra īpašumā Latvijas mūzikas izglītības pamatlicējam Jāzepam_ |
|
|
|
Smiltenes Romas katoļu baznīca |
Jaunākā baznīcas ēka Smiltenē. Atklāta 2002. gadā piedaloties kardinālam J.Pujātam. |
|
Vecsautiņu avoti |
Valkas rajons, Launkalnes pag. Smiltenes – Gulbenes ceļa labajā pusē, Puju strauta labajā krastā 550 m ZR no Sautiņiem; |
|
Kultūras un atpūtas parks ar estrādi |
Priežu šalkoņa, spirgts un svaigs gaiss aicina gan pilsētas iedzīvotājus gan viesus pastaigāties. Parkā izvietota brīvdabas dziesmu un deju svētku estrāde, kura zīmīga ar to, kas starp skatuvi_ |
|
Palsmanes ev.lut. baznīca |
Viena no īpatnējākajām un skaistākajām klasicisma baznīcām Latvijā, kurai ir astoņstūra forma ar zvanu torni vienā malā. Celta 1817.gadā. |
|
Vijciema evaņģēliski luteriskā baznīca |
Viena no astoņām Latvijā esošajām koka dēlīšu apšuvuma baznīcām. Celta 1852.gadā. Apskate par ziedojumiem. |
|
Gaujienas pilsdrupas |
1238. g. celta Livonijas ordeņa pils. Stratēģiski svarīgā vietā, kur krustojās Gaujas ūdensceļš ar Pleskavas-Rīgas ceļu. Sagrauta Ziemeļu kara laikā 1702. g. Līdz mūsdienām saglabājušās_ |
|
Dikļu evaņģēliski luteriskā baznīca |
Vēstures rakstos Dikļu baznīca minēta 1630.gadā. Tā bijusi ar kaļķa sienām un salmu jumtu. 1722.gadā baznīca pārbūvēta un celta tagadējos dievnama apmēros. 1848.gadā bojājumu dēļ baznīca_ |
|