 |
| Tilgaļu (Vandzenes jeb Krauju) milzu akmens |
| Akmens ir postīts, atšķeļot no malām un virspuses gabalus, tāpēc tas ir neregulārs, šķautņains un ar stāvām malām. Akmens ir viens no interesantākajiem kulta pieminekļiem Latvijā. Atrodas_ |
 |
| Vāveru akmens |
|
 |
| Vandzenes muiža |
| Muiža 19.gs. piederēja baronam Heikingam līdz 1920.g. Muižas ansamblis veidots baronu Heikingu dzimtai 19. gs. kā simetrisks komplekss ar uzsvērtu centrālo asi ap parādes pagalmu. Abās_ |
|
|
 |
| Basu vilkatu akmens |
| Sākumā izmēri bijuši lielāki. Daļa akmens 20. gs. 50. gadots izmantota I. Sudmaļa pieminekļa izveidei. Atrodas Uguņciema mežā. Nostāsti vēsta, ka zem akmens dzīvojis vilkacis, kas pusdienas_ |
 |
| Iģenes evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Iģes baznīca ir viena no vecākajām sakrālajām koka būvēm Latvijā. Iģene ir sena apdzīvota vieta (dokumentos minēta 1666. g.), tas nosaukums cēlies jau vikingu sirojumu laikā. 1745. - 1827._ |
|
|
 |
| Slepkavkalva |
| Saukts arī par Slepkavakmeni. Pēc nostāstiem, pie tā (uz tā?) jūras laupītāji dalījuši guvumu un reiz nogalinājuši vienu no savējiem. Akmens kā liels, plakans galds, uz kura varot_ |
 |
| Dārtes evaņģēliski luteriskā baznīca |
| 1895. gadā no laukakmeņiem celtās baznīcas sienā iemūrēts akmens ar gadskaitli no pirmās baznīcas celšanas laika - 1600. Baznīcā apskatāmas M.Krēsliņa 1899. gadā darinātās ērģeles_ |
|
