 |
| Savelenku baznīca, Saveļinku kapliča |
Savelenku kapsētā atrodas neliela baznīciņa, ko dēvē par kapliču.
Tas ir valsts aizsargājamais objekts. Tā ir neliela koka celtne, iespējams, ka celta 19. gs. sākumā, bet 1908. gadā remontēta._ |
 |
| Pasienes muiža |
| Pasienes muižas pili 19.gs. 50. gados būvējis muižnieks Benislavskis savai meitai S.Tehanoveckai. 19.gs. beigās pils tikusi pārdota kņazei M.Oboļenskai.Mūsdienās pils ir privātīpašums,_ |
 |
| Lauderu Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca |
| Baznīca celta 1767. g., tajā ir ievērības cienīgs altāris ar gleznu "Marijas pasludināšana"(18. g.) un divi sānu altāri 918. g.) Dievnamu ieskauj žogs un vārti (18. un 20. gs_ |
|
|
 |
| Zilupes katoļu baznīca |
| Zilupē darbojas Romas katoļu draudze, Kristus Krusta pacelšanas pareizticīgo draudze. Latgalei tradicionālās katoļu konfesijas nostiprināšanās Zilupē vēsturiski saistīta ar Pasienes_ |
 |
| Meikšānu pilskalns |
| atrodas Zilupes novada Pasienes pagastā. Meikšānu pilskalna plakumā jau no seniem laikiem atrodas Meikšānu sādžas kapsēta, kas arī patlaban tiek izmantota. Kapsētā ir gan vecāki,_ |
 |
| "Austras koks" Latvijas tālākais austrumu punkts |
| Tēlnieks V. Titāns ir izveidojis Latvijas neatkarības pasludināšanas 80. gadadienai veltītu skulpturālu grupu "Latvija saules zīmē". Meikšānu ciemā Zilupes - Šķaunes_ |
|
|
 |
| Pasienes Sv. Krusta Romas katoļu baznīca |
| Viena no izcilākajām baznīcām Latgalē un arī visā Latvijā. Tā celta ar grāfa J.Borha atbalstu 1761. gadā poļu baroka stilā. Dievnams sākotnēji būvēts kā dominikāņu klostera baznīca_ |
|
| Grebļa kalns (Kausas kalns) |
| 13 km uz dienvidiem pa Zilupes upes ieleju starp Pintu un Šešku ezeriem stiepjas osu grēda jeb Grebļa kalns, saukts arī par Kausas kalnu - aptuveni 5 km gara ar stāvām nogāzēm,_ |
 |
| Piemineklis 2. pasaules kara upuriem |
|
|
