 |
| Upītes kultūrvēstures muzejs |
| Muzejs izveidots 1994. gadā. Tajā eksponēti tautas mūzikas instrumenti, mājamatniecības izstrādājumi un dažādi saimniecības priekšmeti – gaismekļi, gludināmās ierīces un citi,_ |
 |
| Baldas ūdensdzirnavas |
| "Baldas ūdensdzirnavas",vienīgās Rēzeknes rajonā, kas ir pilnīgi saglabājušās. Tās atrodas pie Maltas - Dagdas ceļa, 9. kilometrā. Dzirnavas būvētas uz Baldas upes, kas iztek_ |
 |
| Dricānu Sv. Sīmaņa un Sv. Jūdas Romas katoļu baznīca |
| 1776. gadā celta baznīca. Ar kokgriezumiem rotāts Svētā Gara altāris, svēto koka statuetes. Sīmaņa - Jūdas glezna, kā vārdā nosaukta baznīca. |
 |
| Kaunatas Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca |
| 1852. gadā celta mūra baznīca. Apskatāmas dažādas svētbildes un kokgriezums ar Dievmātes statuju. |
 |
| Rikavas (Baltiņu) Dievišķās Providences Romas katoļu baznīca |
| Baznīca celta 1829. g. Baznīcas celtniecību 19. gs. sekmējis grāfs Riks, kā vārdā nosaukts Rikavas ciems. Blakus baznīcai atrodas kapi un kapella, kur atrodas grāfa Rika kapa vieta. Vietējās_ |
 |
| Ebreju sinagoga |
| Ebreju sinagogu pārvalda mazskaitlīgā (160 cilv.) ebreju kopiena. Tajā darbojas svētdienas skola un ebreju bibliotēka. Ēka, kas celta 1909.gadā, atrodas sliktā stāvoklī. |
 |
| Latgales Kultūrvēstures muzejs |
| Muzejs dibināts 1959.gadā un pievērsies padziļinātai Rēzeknes novada un Latgales reģiona kultūrvēstures izpētei. Muzejs piedāvā apskatīt ekspozīciju, kurā var izsekot Latgales keramikas attīstības_ |
|
|
 |
| Šķilbēnu (Škilbanu) muiža |
| Sarkanu māla ķieģeļu, kuri darināti muižas teritorijā vietējā ķieģeļnīcā, uz granīta pamatiem vienstāvīga ar pagrabu 1856. gadā būvētā kungu māja. Padomju laikā vairākkārtīgi_ |
 |
| Bikavas (Bikovas) Vissvētākās Jēzus sirds katoļu baznīca |
| Pirmo koka baznīcu Gaigalavā (Bikavā) uzcēla 1794. g. Vairāk nekā pēc ceturtdaļgadsimta - 1825. g. - tās vietā 1825. g. par draudzes un vietējās muiznieces līdzekļiem tika uzcelta skaista_ |
 |
| Dukstigala Svētas Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca |
| 1944. gadā atjaunota 2.pasaules kara laikā nodegusī koka baznīca. Centrālajā altārī aplūkojama Dievmātes glezna, Dievmātes statuja. |
 |
| Lubāna zivju dīķi |
| Tas ir lielākais zivsaimniecības dīķu komplekss, kas izveidots 20. gs 70. gados līdz ar Lubana hidrotehniskās sistemas radīšanu uz A un DA no Lubāna ezera. Zivju dīķi ierīkoti uz Lubāna palieņu_ |
 |
| Pļuskovas jeb Pleskavas pilskalns |
| Pilskalna nosaukums cēlies no tā, ka tuvākajā apkaimē savulaik bija apmetušies Pleskavas apgabala vecticībnieki. Par Pļuskovas pilskalnu saglabājušās daudzas teikas un nostāsti par_ |
 |
| "Vienoti Latvijai" (Latgales Māra) |
| Par Rēzeknes simbolu pamatoti uzskata Latgales atbrīvošanas pieminekli. Bronzā veidota pieminekļa kompozīcija atklāj brīvības cīņu ideju pret svešam varam, ka arī tautas centienus veidot un_ |
 |
| Janopoles Upuru vīksna |
Apkārtmērs: 4,57 m
Augstums: 9,2 m
Vainaga projekcija: 55 m2
Zaru garums: līdz 5,1 mApraksts: Vīksnai 4 m augstumā sen nolūzušas abas galotnes, tagad kupli zaļo jaunie zari._ |
|
|
 |
| Rekavas (Polfandera) dzirnavas |
| Celta 1932.g |
 |
| Ciskādu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca |
| Baznīca ir ķieģeļu celtne, būvēta romāņu stilā. Apskatāma glezna "Madonna ar bērnu", krucifikss un ērģeles. 1751.gadā tika uzcelta pirmā Ciskādu katoļu baznīca. Šo koka_ |
 |
| Ilzeskalna - Kuļņevas pareizticīgo baznīca |
| Valsts nozīmes kultūras piemineklis. Baznīcā apskatāmas 19. gs. gleznas un ikonas "Kristus ar draudzi", "Kristus valdnieks", kiota "Kņazas dievmāte" u.c. Baznīca sākotnēji_ |
 |
| Teirumnīku purva taka |
| Teirumnīku purvā, kas atrodas starp Lubanu un Orenīšu dīķiem izveidota ap 800 m gara laipu taka, kas tūristus iepazīstina ar augstā purva ainavu, Teirumnīku ezeru un purva augu valsti. Taka_ |
 |
| Rēzeknes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca |
| Baznīca celta 1936. gadā pēc arhitekta Pavlova meta marjaņu draudzes vajadzībām. Marjaņu draudze Rēzeknē dibināta 1934.gadā. Baznīcu būvēja tēva J. Karkles vadībā. Kad prāvesta darbā_ |
 |
| Kovšu ezers |
| Kovšu ezers atrodas pilsētas dienvidrietumu daļā, tā spoguļvirsmas platība ir 22 ha, garums 0,8 km, platums 0,5 km, vidējais dziļums 2,6 m, maksimālais - 3,7 m. Vidējais ūdens līmenis +136,4_ |
 |
| Viļānu muiža |
| Par muižu ziņas saglabājušās kopš 15. gs. beigām, kad tā piederējusi feodālim J. Loem. 1842. g. tā nonāca muižnieku Jankovsku īpašumā. Muižai piederēja vairāk kā 49 000 ha zemes. 18._ |
|
