 |
| Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca |
| Pēc jezuītu izkoptā baroka dievnamu parauga - ar krustveida plānu un kupolu centrā - arhitekta Pāvila Pavlova projektētās jaunās baznīcas pamatakmens 1932. gadā ielikts ar priestera Boļeslava_ |
 |
| Grebļa kalns (Kausas kalns) |
| 13 km uz dienvidiem pa Zilupes upes ieleju starp Pintu un Šešku ezeriem stiepjas osu grēda jeb Grebļa kalns, saukts arī par Kausas kalnu - aptuveni 5 km gara ar stāvām nogāzēm,_ |
 |
| Nirzas ezers |
| Nirzas ezers atrodas Nirzas pagastā. Tas ir viens no skaistākajiem un atpūtai piemērotākajiem ezeriem Ludzas rajonā. Pie tā ir izveidojusies laba infrastruktūra tūristiem.
Šis tīrais ezers ar_ |
 |
| Lauderu Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca |
| Baznīca celta 1767. g., tajā ir ievērības cienīgs altāris ar gleznu "Marijas pasludināšana"(18. g.) un divi sānu altāri 918. g.) Dievnamu ieskauj žogs un vārti (18. un 20. gs_ |
 |
| Vaboles parks |
| Veidots 19. gs. kā ainavu jeb angļu stila grāfu Plāteru - Zībergu pusmuižas parks. Platība - 8,5 ha, no tiem 0,21 ha aizņem dīķis. Parka teritorijā atrodama 21 koku un krūmu suga - gan vietējās,_ |
 |
| Preiļu vēstures un Lietišķās mākslas muzejs (Vēstures nodaļa) |
| Muzeja fondos glabājas Preiļu novada keramika, etnogrāfiskie priekšmeti, dokumenti, grāmatas.Ekspozīcija "Preiļi gadsimtu spoguļos".Īpašas ekspozīcijas - etnogrāfijas priekšmetu_ |
 |
| Rušonas Romas katoļu baznīca |
| Pirmā koka baznīca Rušonā celta jau 16. gs., otrā 1677. g. cēla jezuīti.Tagadējais dievnams celts 1816. g. Rušonas muižas īpašniece I. Selicka jaunu koka baznīcu uzbūvēja_ |
|
|
 |
| Sarkaņu Dievmātes bezvainīgās ieņemšanas katoļu baznīca |
| Tagadējā baznīca uzcelta 1830. g. Dievnams pazīstams ar slaveno Jaunavas Marijas gleznu - senu svētceļnieku ceļojuma galamērķi. Nozīmīgākie ir Vasarsvētki, kad Sarkaņos ierodas svētceļnieki_ |
 |
| Divkšu pilskalns |
| Divkšu pilskalns atrodas Nirzas pagastā. Tas ir sens, 10. gs. latgaļu pilskalns ar izteiktām sagalbājušamies aizsardzības vaļņu sistēmu. Apkārt ir skaists mežs. Ejot pa taciņu,_ |
 |
| Ludzas luterāņu baznīca |
| Pirmā luterāņu baznīca rakstu avotos minēta 1599. g. Tagadējā baznīca celta 1864. - 1866. g., tās tornis būvēts 1931. g. |
 |
| "Austras koks" Latvijas tālākais austrumu punkts |
| Tēlnieks V. Titāns ir izveidojis Latvijas neatkarības pasludināšanas 80. gadadienai veltītu skulpturālu grupu "Latvija saules zīmē". Meikšānu ciemā Zilupes - Šķaunes_ |
 |
| Jersikas pareizticīgo baznīca |
| Baznīca veidota 1866. gadā no saliekamajām konstrukcijām, kas gatavotas Odesā. Baznīca uz tagadējo atrašanās vietu pārvesta un uzstādīta 1904. g. Pirms tam tā 1886.g. bijusi uzstādīta_ |
 |
| Preiļu (Borhu) pils ar parka kompleksu |
| Muižas apbūvi veido vairākas arhitektoniski un mākslinieciski vētīgas celtnes. Muižas pili grāfu Borhu dzimtai sāka būvēt 19. gs. sākumā. Pseidogotikas stila ēkas celtniecību un labiekārtošnu_ |
 |
| Aglonas Svētavots |
| Avota dziedinošās spējas atklāja Aglonas dominikāņu klostera priors Juškevičs 1820.gadā. 1825.gadā pie avota uzcelta slimnīca ar 10 dzīvokļiem un vannām. 1826.gadā Viļņas ārstu_ |
|
|
 |
| Eversmuiža |
| Divstāvu mūra muižas pils celta 17. gs. poļu magnātam K. Karnickim, kuram muižas zeme bija piešķirta par nopelniem militārā jomā. Muižas kompleksā ietilpst arī kalpu māja, saimniecības_ |
 |
| Ludzas pilsētas ezeri |
| Ludzas pilsētu Pilsētu apskalo 5 ezeri – Lielais Ludzas ezers (8,46 km2), Mazais Ludzas ezers (0,37 km2), Dunakļu ezerzs, Zvirgzdenes ezers un Runtortas ezers. Tāpēc Ludzu dēvē arī par Zilo ezeru_ |
 |
| Pildas Romas katoļu baznīca |
| 1699. g. Pasienes dominikāņi Ņukšu centrā uzcēla kapliču, savukārt 1765. g. muižnieks Hilzens tās vietā uzcēla jaunu baznīcu. Kad tā kļuva par šauru, 1922. - 1926. g. uz vecajiem_ |
 |
| Ludzas Novadpētniecības muzejs |
| Ludzas Novadpētniecības muzejs ierīkots Napoleona karu varoņa ģenerāļa Kuļņeva mājā. Tas ir bagātākais Latgales muzejs, kas ataino novada vēsturi no akmens laikmeta līdz mūsdienām.Muzejā_ |
 |
| Līvānu Sv. Miķeļa Romas katoļu baznīca |
| Baznīca celta 1861. g. 1. pasaules kara laikā to izpostīja, 1918. g. atjaunota. 1936. g. dievnamā uzstādīja jaunas ērģeles, mākslinieka Šēnberga gleznu "Sv. Jānis Kristītājs"_ |
 |
| Riebiņu muiža |
| 19. gs. pirmajā pusē vēlīnā klasicisma stilā celtā pils pārbūvēta 19. gs. otrajā pusē inženiera S. Kerbedza dzimtai. Tā ir taisnstūrveida ēka ar simetriski izvietotiem dažāda augstuma_ |
 |
| Aglonas bazilikas klosteris |
| Dominikāņu klostera dibināšanas sākumā klosterī dzīvoja 12 tēvi un brāļi, vēlākajos gados to skaits palielinājās un 1833.gadā Aglonas konventā mituši 21 dominikāņu_ |
|
