 |
| Grūbes dolomīta atsegums |
| Vaidavas upei parvarot dolomītu kāpli, izveidojies divpakāpju ūdenskritums, ko uzskata par lielako Latvijā. Augšējās pakapes auhstums ir 1,5 m, apakšējās - 2,8 m (kopējais krituma augstums 4,3_ |
 |
| Velna pēdas akmens |
|
 |
| Grūbes HES |
| Kādreiz, šajā vietā, ir bijušas ūdendzirnavas, vēlāk uzbūvēta spēkstacija un papes fabrika. 1999. gadā ir atjaunota HES darbība - viena no modernākajām mazajām spēkstacijām Latvijā. |
 |
| Amatnieku egle |
|
 |
| Apes dolomītu atsegums |
| Rupjkristālisku dolomītu paveids - apīts. Dolomīta slāņu virsmā labi izteikts skrāpējums ledāja kustības virzienā. To var novērot, ja attīra (noņem) morēnas segkāru: ~ 1-1,5 m biezu._ |
 |
| Piemiņas vieta 1919.g. atbrīvošanas cīņām |
| Piemiņas akmens pieciem kaujā kritušiem brīvības cīnītājiem. |
|
|
|
| Grūbes ūdenskritums (Vaidavas grūbe) |
Augstums: 4,2 - 4,3 m
Platums: Ap 4 m
Upe: Vaidava
Pieejamība: Viegli - ūdenskritums atrodas netālu no Vidzemes šosejas, pie tā var piebraukt ar automašīnu.
Apraksts: Kādreiz ūdenskritums_ |
 |
| Dzenīšu (Vaidavas) dižvītols |
| Lielākais Latvijā, Baltijā, arī Eiropā. Vītols aug pļavā pie Vaidavas vecupes, skaisti izceļoties ainavā. Tā apkārtmērs - 9,28 m. Vītola stumbrs 2,5 m augstumā sadalās 4 stumbros, tie, savukārt,_ |
 |
| Apes muiža |
| Senais nosaukums: Hoppenhof. Bijušie īpašnieki: 1889. g. par muižas īpašnieku kļūst Akselis fon Delvigs. 1924. g. Apes muižas centrs iznomāts Apes lauksaimniecības skolai. Pēc 2._ |
 |
| Lielanšu vītoli |
|
 |
| Piemiņas akmens Dāvim Ozoliņam |
|
|
|
 |
| Zīļu svētavots |
|
 |
| Lūšakrogs |
Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.
1916. gadā kroga ēkas nomājis Pēteris Strazdiņš, vēlāk - citi krodzinieki. Kroga darbības laiks iezīmējies ar plašajiem "Lūša" tirgiem divas_ |
 |
| Uskanu liepa |
| Stumbra apkārtmērs 4.70m. Sadalās divos žuburos. |
 |
| Paures kalns (140 m) |
|
 |
| Druvu vītols |
| Dižkoks ar stumbra apkārtmēru 5,70m. Sadalijies divos žuburos. |
|
