|
Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs |
Veidojies 16.-19. gs. Bērzes upes kreisajā krastā gar galvenajiem satiksmes ceļiem (tag. Brīvības un Viestura ielām) un tirgus laukumu. Tirgus laukums veidojies reizē ar baznīcas celtniecību._ |
|
Zemgaļu pilskalns un Dobeles pilsdrupas |
Netālu no pilskalna jau 1000 gadus p.m.ē. atradusies Dobeles senāko iedzīvotāju - zemgaļu apmetne. Bērzes upes labajā krastā, senās pilsētas ielokā bijusi uzcelta zemgaļu koka pils. Tā pastāvējusi_ |
|
Dobeles novadpētniecības muzejs |
Izveidots 1985.gadā. Muzejs vāc, glabā un eksponē materiālus par Dobeles pilsētas un novada vēsturi. Regulāri tiek rīkotas tematiskas izstādes.
|
|
|
|
Dobeles evaņģēliski luteriskā baznīca |
Celta 1495.gadā pēc Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga pavēles. Vairākkārt pārbūvēta, tagadējo izskatu torņa smaile ieguvusi 1907.gadā. Baznīcā ir unikāli mākslas pieminekļi:_ |
|
Piemiņas zīme zemgaļu aiziešanai no Dobeles 1289.gadā |
Piemiņas zīme atrodas laukumā starp Tērvetes ielu un Liepājas šoseju, zemgaļu senpilsētas vietā. Atklāta 1989.gadā. Autors - Mārtiņš Zaurs.
|
|
Ķestermežs |
Meža parks ar brīvdabas estrādi. Iecienīta pilsētnieku atpūtas vieta. Nosaukums cēlies no Dobeles latviešu draudzes ķestera mājām un skolas, kurā 1843.gadā mācījies Krišjānis Barons. |
|
|
|
Dobeles Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca |
Baznīca celta no 1997.- 2003.gadam. Arhitekti J.Kukša un I.Kārkliņš, celtniecības darbus veica "Būvfirma L.B.K.", konstruktors A.Vilmanis. Baznīcas platība 750 kv/m,_ |
|
Dobeles atbrīvošanas piemineklis |
Autors - Kārlis Zemdega. Atrodas Tērvetes ielas un Liepājas šosejas sazarojumā. Veltīts 1. Pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem. No 1940.-1950.gadam Dobeles atbrīvošanas_ |
|