|
Rēzeknes Sv. Trīsvienības luterāņu baznīca |
Rēzeknes Sv. Trīsvienības luterāņu baznīca uzcelta pēc inženiera J. Cīruļa būvmeta, iesvētīta 1938.gada 7.augustā. Baznīcas altāri rotāja A.Egles altārglezna "Glābiet - slīkstam"),_ |
|
Rēzeknes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca |
Baznīca celta 1936. gadā pēc arhitekta Pavlova meta marjaņu draudzes vajadzībām. Marjaņu draudze Rēzeknē dibināta 1934.gadā. Baznīcu būvēja tēva J. Karkles vadībā. Kad prāvesta darbā_ |
|
Kovšu ezers |
Kovšu ezers atrodas pilsētas dienvidrietumu daļā, tā spoguļvirsmas platība ir 22 ha, garums 0,8 km, platums 0,5 km, vidējais dziļums 2,6 m, maksimālais - 3,7 m. Vidējais ūdens līmenis +136,4_ |
|
|
|
Rēzeknes Vissvētās Dievmātes piedzimšanas pareizticīgo baznīca |
Baznīca iesvētīta 1846.gadā, to projektēja un tās celtniecības darbus vadīja Šarlemans un Viskonti. Tā ir klasisks bazilikālās kulta celtnes paraugs ar izceltu ieejas daļu un_ |
|
Ebreju sinagoga |
Ebreju sinagogu pārvalda mazskaitlīgā (160 cilv.) ebreju kopiena. Tajā darbojas svētdienas skola un ebreju bibliotēka. Ēka, kas celta 1909.gadā, atrodas sliktā stāvoklī. |
|
Latgales Kultūrvēstures muzejs |
Muzejs dibināts 1959.gadā un pievērsies padziļinātai Rēzeknes novada un Latgales reģiona kultūrvēstures izpētei. Muzejs piedāvā apskatīt ekspozīciju, kurā var izsekot Latgales keramikas attīstības_ |
|
|
|
Rēzeknes pilsdrupas |
Senos laikos Rēzeknes pilī bij ķēniņš; viņam bija trīs meitas. Ķēniņam bez Rēzeknes pils piederēja arī Rēznas un Ludzas pilis. Ķēniņš novēlējis katrai meita savu pili. Bet Rēzeknes_ |
|
"Vienoti Latvijai" (Latgales Māra) |
Par Rēzeknes simbolu pamatoti uzskata Latgales atbrīvošanas pieminekli. Bronzā veidota pieminekļa kompozīcija atklāj brīvības cīņu ideju pret svešam varam, ka arī tautas centienus veidot un_ |
|
Rēzeknes Vissvētākā Jēzus Sirds katedrāle |
Šīs katoļu baznīcas vietā 1685. g. par Krakovas vojevodas Beļinska līdzekļiem bija uzcelta koka baznīca, atjaunoja 1749.g., līdz 1887. g. tā nodega negaisa laikā. Tagadējo no sarkaniemķieģeļiem_ |
|