|
"Rīga" kinoteātris |
1923. gada 30. decembrī ar filmu “Zem diviem karogiem” tika atklāts kinoteātris “Splendid Palace”, ko šobrīd vairāk pazīst kā kino “Rīga”. Tas bija pirmais_ |
|
Latvijas Nacionālais teātris |
19. gs. beigās un 20. gs. sākumā ievērojamākās un reprezentablākās sabiedriskās ēkas tika celtas galvenokārt Vecrīgas tuvākajā apkārtnē. Arhitekts A. Reinbergs (1860.-1908.) uzcēla II pilsētas_ |
|
Rīgas Debessbraukšanas latviešu pareizticīgo draudze |
|
|
Evaņģēliski Luteriskā Mārtiņa baznīca |
Rīgas Mārtiņa luterāņu baznīca celta 1852.gadā. Pārbūvēta, 1888. gadā uzcelti abi torņi. Ērģeles (1893). |
|
Evaņģēliski Luteriskā jaunās svētās Ģertrūdes baznīca |
Celta 1906.gadā pēc V.fon Strīka projekta neoromantisma stilā ar 69 m augstu torni Brīvības un Cēsu ielas sadurē pie Tallinas ielas. Kopš 1911. gada baznīcas altāra daļu papildina J.Rozentāla_ |
|
Latvijas Jaunapustuliskā baznīca |
|
|
Pareizticīgo Sv. Dievmātes pasludināšanas Rīgas baznīca |
Sākotnēji šajā vietā bijis koka dievnams, kas savukārt celts 1778.gadā. Esošās baznīcas pamatakmens likts 1814.gadā, bet celtniecība pabeigta 1818.gadā, pēc T.G.Šulca projekta. Baznīcas_ |
|
|
|
Latvijas Nacionālā opera |
Pirmā lielā brīvstāvošā sabiedriskā ēka, kas izauga parku zonā, bija I pilsētas (vācu) teātris (tag. Operas un baleta teātris). To pēc Pēterburgas Mākslas akadēmijas profesora L._ |
|
M. Čehova Rīgas krievu teātris |
Rīgas Krievu teātris (RKT) – vecākais krievu dramatiskais teātris aiz Krievijas robežām – tika atklāts 1883. gada 2.oktobrī. Savu 120. gadadienu tas atzīmēja ar unikālu starptautisku_ |
|
Rīgas doms |
Svarīgs posms Rīgas arhitektūras attīstībā saistāms ar bīskapa jaunās galvenās baznīcas (katedrāles) celtniecību, kā arī ar klostera celšanu domkapitulam - Rīgas arbibīskapijas augstākajai_ |
|
Rīgas Mežaparka Gustava Ādolfa luterāņu baznīca |
1901.gadā Mežaparku sāka izbūvēt kā dārzu pilsētu ar nosaukumu "Ķeizarmežs", tās iedzīvotāji galvenokārt bija vācieši. Tā kā Mežaparka iedzīvotājiem bija vajadzīga_ |
|
Evaņģēliski Luteriskā svētā Pāvila draudze |
|
|
Pareizticīgo Kristus dzimšanas Rīgas katedrāle |
Celta arhitektā R.Pflūga uzraudzībā laikaposmā no 1876-1884. gadam. Pēckara gados no 1964.-1990. gadam šajā ēkā atradās "Zinību nams"un planetārijs, kā arī viena no vispopulārākajām tā_ |
|
Rīgas Grebenščikova vecticībnieku baznīca |
Grebenščikova vecticībnieku baznīca ar klosteri celta 1814.gadā. Tās zvanu tornis ar eklektisma un jūgendstila elementiem celts 1906.gadā. Tornim ir vienīgais Rīgā apzeltītais kupols. Grebenščikovas_ |
|
|
|
"Dailes teātris" |
Teātris ar visspožāko režijas teātra vēsturi Latvijas kultūrā, kura stilu vairāk nekā četrdesmit gadus (no dibināšanas 1920. gadā) veidoja režisors Eduards Smiļģis. Pašlaik_ |
|
Betānijas Dominikāņu māsu kongregācijas Rīgas svētā Jāzepa klosteris |
|
|
Evaņģēliski Luteriskā Lutera baznīca |
Tā celta pēc Rīgas Politehniskā institūta profesora Johana Koha projekta. Baznīca ir tradicionāla neogotikas celtne ar smailu torni rietumu galā, izteiktu latīņu krusta plānojumu. Dievnama interjeru_ |
|
Rīgas Sv. Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca |
|
|
Latvijas Apvienotā metodistu baznīca |
|
|
Rīgas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca |
Rīgas svētā labticīgā lielkņaza Ņevas Aleksandra baznīca ir unikāls XIX gadsimta pirmā ceturkšņa pareizticīgo dievnamu koka arhitektūras piemineklis un arī viena no godātākajām un_ |
|
Rīgas Kristus karaļa Romas katoļu baznīca |
|
|