|
Rīgas Krusta Evaņģēliski Luteriskā baznīca |
Celta 1909. gadā pec Vilhelma Bokslafa un Edgara Frīzendorfa projekta. Tai laikā, kad sakrālaja arhitektūra valdija Jūgenstils, neogotika un neoklasicisms, šī baznīca izceļas ar vaisai_ |
|
Rīgas Sv. Franciska Romas katoļu baznīca |
Tā ir viena trim baznīcām Rīgā, kuras ēka būvēta nevis ar vienu, bet gan ar diviem torņiem. Doma par tās celšanu radusies 1888.gadā, tad arī izveidoja Komiteju, kuras uzdevums bija naudas savākšana_ |
|
Rīgas Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca |
Baltās baznīcas bākuguns iedegas uz 2-ām sekundēm ar pārtraukumu 2-as sekundes. Redzama 4 jūras jūdzes. Bākuguns laterna atrodas baznīcas zvanatorņa logā. Baltās baznīcas bakuguns ir viena_ |
|
Rīgas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca |
Baznīcu uzsāka celt 2001.gadā augustā. To atklāja 2004.gadā aprilī. No sākuma dievkalpojumi notika nelielajā telpā, tikai 25.12.2005 atklāja lielo zāli ar altārgleznu ''Jēzus iet pa_ |
|
Sv. Pētera baznīca |
Sv. Pētera baznīca ir viena no vecākajām un vērtīgākajām viduslaiku monumentālās arhitektūras celtnēm Baltijas valstīs. Tā atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, kas 1997. gada 4. decembrī_ |
|
Dzelzceļa tilts pār Daugavu |
Pēc dzelzceļa mezgla izveides 19. gs. 60. gados radās nepieciešamība pēc dzelzceļa tilta pār Daugavu. Dzelzs tiltu uzcēla 1871. 1873. gadā. To izmantoja ne tikai dzelzceļa satiksmei, pa to varēja_ |
|
Pulvertornis |
Senāk Rīgas nocietinājuma sistēmā ik pēc 100-200 m bija izbūvēti torņi: gan apaļi, gan pusaploces forma, gan četrstūra. Lielākajiem torņiem, kas sargā vārtus, ierīkoti pat cvingeri. Šāds_ |
|
|
|
Rīgas Mateja baptistu baznīca |
|
|
Rīgas Sv. Trijādības pareizticīgo baznīca |
|
|
Rīgas Svētā Jāzepa Romas katoļu draudze |
1937. gadā tika nopirkta koka ēka Embūtes ielā 12/14, savā laikā tā tika izmantota kā kino zāle, vēlāk kā noliktava. Šī māja tika atremontēta un piemērota baznīcas vajadzībām._ |
|
Rīgas vecā Sv. Ģertrūdes baznīca |
Baznīca, kuras 63 m augstais zvanu tornis sliecas debesīs Ģertūdes un Baznīcas ielu krustojumā, nes visu ceļotāju aizbildnes - Sv. Ģertrūdes vārdu. Pirmoreiz senajos rakstos šī baznīca_ |
|
Brīvības piemineklis |
1931.–1935.g. būvētais Brīvības piemineklis ir valsts nozīmes mākslas piemineklis, kā arī viens no nozīmīgākajiem Latvijas neatkarības un latviešu identitātes simboliem. Šajā episkajā_ |
|
Jēkaba kazarmas |
Torņa ielas vienu pusi veido trīs vienādas ēkas, bijušās Jēkaba kazarmas, ko 18. gadsimtā uzcēla nocietinājumu vaļņa piekājē.
Mūsdienās koši dzeltenā ēka ar sarkanu dakstiņjumtu ir_ |
|
Brāļu kapi |
Brāļu kapi ir arhitektūras un mākslas piemineklis, kas pazīstams visā Eiropā. Pirmie apbedījumi izdarīti 1915. gada oktobrī, apglabājot Pirmā pasaules kara laukos kritušos latviešu_ |
|
|
|
Rīgas Sv. Alberta Romas katoļu draudze |
|
|
Rīgas Sv. Trijādības pareizticīgo katedrāle |
|
|
Rīgas Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīca |
Iesākumā šeit atradās kapela. Baznīcas celtniecība sākās no 1777. gada 28 aprīļa. 1812. gadā baznīca palika neskarta. Šeit 1845. gada 29. aprīlī, priesteris Jēkabs Mihailovs_ |
|
Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca |
|
|
Melngalvju nams |
Nozīmīgs Rīgas sabiedriskais centrs, kas pirmoreiz avotos minēts 1334. gadā kā Lielās ģildes Jaunais nams, kas atradies Rīgas rātslaukumā. Namu cēlusi Rīgas pilsēta, sākotnēji to īrēja_ |
|
Vanšu tilts pār Daugavu |
Vanšu tilts pār Daugavu uzbūvēts 1981. gadā. Tilta projektu izstrādājusi Vissavienības Ceļu projektēšanas institūta Kijevas filiāle. Vanšu sistēmas tērauda stinguma sijas_ |
|
Čiekurkalna ūdenstornis |
Slaids, atturīgās krāsās, ar liektas konfigurācijas cepurīti – jau iztālēm atpazīstams arhitekta V.L.N. Boksalfa projektētais ūdenstornis Rīgas pilsētai, kas būvēts 1913. gadā. |
|