|
Valdemārielas tilts pār Rūjas upi |
Dzelzsbetona tilts pār Rūjas upi tiek uzcelts 1924.gadā. Tajā laikā tā bija garākā vienlaidus dzelzsbetona tilta arka Latvijā. Autors – būvinženieris Ēriks Vikmanis (dz. 1901.g.), projektējis_ |
|
Piemiņas akmens politiski represētiem |
Apskatāms vecajā Ternejas kapsētā. Atklāts 1995.gada 14.jūnijā |
|
Imantas ūdensdzirnavas |
Juratas ūdens dzirnavas sākotnēji piederējušas Rūjienas Lielajai muižai. 1782.gadā dzirnavnieks bijis brīvs cilvēks, vācietis ar sievu un 6 dēliem. Dzirnavas apkalpoja 1 kalpa ģimene, 2 neprecēti_ |
|
|
|
Rūjienas mācītājmuiža - Izstāžu zāle |
Rūjienas muzejs – izstāžu zāle, Rūjienas mācītājmuiža Pie Rūjienas baznīcas, kas celta 13.gs otrā pusē, vienmēr atradusies arī mācītājmuiža. Kādēļ gan ne blakus baznīcai?_ |
|
Rūjienas Svētā Bērtuļa luterāņu baznīca |
1263.gadā celt sāktās katoļu kapelas mūžs ir bijis piedzīvojumiem bagāts, domā, ka sākotnēji bijusi neliela koka baznīciņa. 15.gs baznīca paplašināta un 16.gs jau ir ziņas par mūra_ |
|
Imantas dzirnavu aizsprosts |
|
|
|
|
Rūjienas pilsdrupas un pilskalns |
Rūjienas pilsdrupas atrodas pie Imantas ūdensdzirnavām. Indriķa Livonijas hronikā vēstīts, ka 1211.gadā sakalieši (Rūjienas novads tad atradās igauņu Sakalas valstī) kopā ar latviešiem izpostījuši_ |
|
Piemineklis "Madonna Orans" |
Piemineklis atrodas pie Rūjienas vidusskolas. Autors Kārlis Zemdega (1894-1963). Piemineklis atklāts 1936.gada 5.jūlijā un veltīts Rūjienas Draudzes skolas skolotājas Jūlijas Skujiņas (1910. –_ |
|
"Rūjienas saldējums" ražotne |
|
|