 |
| Valmieras Stāvie krasti |
| 10 - 15 m augsti un 80 m plati atsegumi, iespējams, ir augstākie un pilnīgākie Gaujas trešās virspalu terases atsegumi. Redzamas dažādas aluviālo nogulumu tekstūras |
 |
| Valmieras TIC |
|
 |
| Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca |
| Celta 1283.g., pamatā saglabājusi savu viduslaiku izskatu. Baznīcā atrodas 15.–16.gs. ievērojamu pilsētnieku kapu plāksnes, ērģeles (1886.g.), kanceles un ērģeļu luktu gleznojumi (1730.g.),_ |
 |
| Skulptūra "Valmieras puikas" |
| Tēlniece - T.Munkēvica, piemineklis uzstādīts 1981.g pie muzeja. Skulptūrā attēloti novadnieka Pāvila Rozīša romāna "Valmieras puikas" literārie varoņi.Šobrīd skulptūra_ |
 |
| Ugunsdzēsēju tornītis |
| 20.gs. 20–30 gados neogotikas stilā celta ēka. Ticis izmantots kā ugunsdzēsēju depo. Tagad šeit atrodas maiznīcas “Ieva” tirgotava. |
 |
| Skulptūra "Dāvana nākošajai tūkstošgadei" |
| Autors - Ginters Krumholcs. Uzstādīta 2001. gadā. |
|
|
 |
| Valmieras drāmas teātris |
| Uzcelts kādreizējā Tērbatas bastiona vietā. Dramatiskā kopa Valmierā darbojas kopš 1872.g., 1885. gadā Valmieras Latviešu biedrība (dibināta 1882.g.) uzcēla teātra ēku,_ |
 |
| Valmieras Livonijas ordeņa pilsdrupas |
| Ordeņa pilsdrupas (Bruņinieku iela 2) un pilsētas viduslaiku nocietinājuma paliekas pie Gaujas ir atgādinājums par Valmieras centru laikā no 13.gadsimta līdz mūsdienām. Valmiera nocietinājums_ |
 |
| Valmieras Sv. Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca |
| Celta 1874.-77.g., tās autors – pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts J.F.Baumanis (1834–1891). Baznīca celta no plēstiem pelēkajiem laukakmeņiem. Dzegas, ēku stūri_ |
 |
| II pasaules karā kritušo karavīru brāļu kapu memoriāls |
| Valmieras centrā, Kultūras un atpūtas parkā. Memoriāls atklāts 1985.g. Brāļu kapos apglabāti II pasaules karā Valmieras apkārtnē kritušie padomju karavīri un nacistu terora upuri. |
 |
| Amatnieku namiņš |
| Celts 20. gs. 30 – tajos gados, arhitekts G.Lenāns. Viens no spilgtākajiem Art–deco arhitektūras stila paraugiem Latvijā. |
|
|
 |
| Valmieras Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca |
|
 |
| Vecā aptieka |
| Vecākā koka ēka Valmierā, otra senākā aptieka Latvijā. Celta 1735. gadā uz bruņinieku pils pagraba. Atļauja šeit ierīkot aptieku tika saņemta 1755. gadā. Šajā ēkā tā darbojās 210 gadus_ |
 |
| Valmieras novadpētniecības muzejs |
| Muzejā apskatāma pastāvīga ekspozīcija par Valmieru un tās novada vēsturi, kā arī mainīgas tematiskas izstādes. Muzejs piedāvā ekskursijas, lekcijas un dažādas izglītojošas programmas._ |
 |
| Karātavu kalns |
| Senākie nosaukumi: Runtiņkalns, Zvirgdu kalns. Viduslaikos - sapulču un tirgus vieta. Kopš XIV gadsimta vidus – Karātavu kalns. Tur apbedīti 1919. gada 22.decembrī šeit nonāvētie 11 Valmieras_ |
 |
| Bijušais dzelzceļa tilts pāri Gaujai |
| Tērauda konstrukcijas bijušais dzelzceļa tilts pāri Gaujai, būvets 1912. gadā. Tagad gajēju tilts Jaunās Smilšu ielas galā. |
|
