 |
| Latvijas Nacionālā opera |
| Pirmā lielā brīvstāvošā sabiedriskā ēka, kas izauga parku zonā, bija I pilsētas (vācu) teātris (tag. Operas un baleta teātris). To pēc Pēterburgas Mākslas akadēmijas profesora L._ |
 |
| Evaņģēliski Luteriskā jaunās svētās Ģertrūdes baznīca |
| Celta 1906.gadā pēc V.fon Strīka projekta neoromantisma stilā ar 69 m augstu torni Brīvības un Cēsu ielas sadurē pie Tallinas ielas. Kopš 1911. gada baznīcas altāra daļu papildina J.Rozentāla_ |
 |
| Rīgas Sv. Trijādības pareizticīgo katedrāle |
|
 |
| Ziedoņdārzs |
| Jaukts ainavu un regulāra stila parks ar plašiem zālieniem, alejām, cirptiem dzīvžogiem, strūklaku un bērnu rotaļu laukumiem . 1981. gadā parkā atklāts dzejnieka A. Čaka piemineklis._ |
 |
| Latvijas Mākslas akadēmija |
| 1902.g. tiek apstiprināta V.Bokslafa (1858-1945) kandidatūra Biržas komerskolas (tagadējās Mākslas Akadēmijas ēkas) celtniecībai. Ēka celta 1902.-1905.g., piedaloties tēlniekam A.Folcam un vitrāžu_ |
 |
| Miera dārzs |
| Izveidots 1908. gadā teritorijā, kur agrāk no 1773. gada līdz 1872. gadam bija trūcīgo kapi. Ideja izveidot dārzu radās jau 1904. gadā, tad arī Georgs Kufalts izveidoja šī dārza projektu. Teritorijas_ |
 |
| VEF tilts |
|
|
|
 |
| Latvijas Nacionālais teātris |
| 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā ievērojamākās un reprezentablākās sabiedriskās ēkas tika celtas galvenokārt Vecrīgas tuvākajā apkārtnē. Arhitekts A. Reinbergs (1860.-1908.) uzcēla II pilsētas_ |
 |
| Evaņģēliski Luteriskā svētā Pāvila draudze |
|
 |
| Rīgas vecā Sv. Ģertrūdes baznīca |
| Baznīca, kuras 63 m augstais zvanu tornis sliecas debesīs Ģertūdes un Baznīcas ielu krustojumā, nes visu ceļotāju aizbildnes - Sv. Ģertrūdes vārdu. Pirmoreiz senajos rakstos šī baznīca_ |
 |
| Vērmanes dārzs (Vērmanītis) |
| Tas ir otrais vecākais Rīgas sabiedriskais parks. Atrodas Rīgā starp Tērbatas, Elizabetes, Kr. Barona un Merķeļa ielām. Padomju laikā - Kirova parks.Pēc 1812. gada ugunsgrēka, kas nopostīja_ |
 |
| Latvijas Nacionālais mākslas muzejs |
| Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka Krišjāņa Valdemāra ielā, kas pēc baltvācu arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta uzbūvēta 1905. gadā, ir viena no iespaidīgākajām historisma_ |
 |
| Valdemārielas tilts pāri pilsētas kanālam |
| Būvets 1859 gadā, rekonstruēts 20. gadsimta pirmajā pusē. |
 |
| Sinagogas drupas |
| Rīgas Horālā sinagoga dibināta 1871. gadā, atradās Rīgā, Gogoļa ielā 25. Nodedzināta 1941. gadā, atrašanās vietā, izmantojot sinagogas drupas, ir uzbūvēts memoriāls sinagogai un_ |
|
|
 |
| Rīgas Debessbraukšanas latviešu pareizticīgo draudze |
|
 |
| Rīgas Mateja baptistu baznīca |
|
 |
| Brīvības piemineklis |
| 1931.–1935.g. būvētais Brīvības piemineklis ir valsts nozīmes mākslas piemineklis, kā arī viens no nozīmīgākajiem Latvijas neatkarības un latviešu identitātes simboliem. Šajā episkajā_ |
 |
| Latvijas Valsts Universitātes galvenā ēka |
| Centrālajā parku zonā atrodas lielākā daļa 19. gs. otrajā pusē Rīgā uzcelto mācību iestāžu. Liela nozīme centra pilsētbūvnieciskajā ainavā bija Rīgas Politehnikuma (vēlāk Politehniskā_ |
 |
| Rīgas Latviešu biedrības nams |
| Rīgas Latviešu Biedrība savu darbību uzsāka 1868.g., tās dibinātāju vidū bija latviešu inteliģences pārstāvji, privātuzņēmēji un tirgoņi. Biedrība aktīvi darbojās līdz 1940.gadam._ |
 |
| Timma gājēju tiltiņš |
| Ierīkojot apstādījumus pie operas nama, tika izsludināts Operas tiltiņa konkurss, un priekšroka tika dota inženiera I.Krapivjanska projektam. Autora vārds ir aizmirsts, bet palika toreizēja Politehniskā_ |
 |
| Strūklaka |
|
|
