 |
| Abavas (Melderu) Velnala |
Velna alas augstums ir 1,6 metri, grīdas laukums 7 m2. Populārs tūrisma objekts. Ap 40 m uz R atrodas arī Velnakmens.
Noeja pa kāpnēm noved strauta gultnē. Tās kreisajā krastā atrodas smilšakmens_ |
 |
| "Rīga" kinoteātris |
| 1923. gada 30. decembrī ar filmu “Zem diviem karogiem” tika atklāts kinoteātris “Splendid Palace”, ko šobrīd vairāk pazīst kā kino “Rīga”. Tas bija pirmais_ |
 |
| Latvijas Nacionālais teātris |
| 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā ievērojamākās un reprezentablākās sabiedriskās ēkas tika celtas galvenokārt Vecrīgas tuvākajā apkārtnē. Arhitekts A. Reinbergs (1860.-1908.) uzcēla II pilsētas_ |
 |
| Garkalnes evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Baznīca celta 1848. gadā. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā tai altārgleznu veidojis gleznotājs A. Annuss. Blakus esošajos kapos apglabāta rakstnieka un gleznotāja J. Jaunsudrabiņa māte, kapakmeni_ |
 |
| Dubultu (Jūrmalas) evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Atrodas Baznīcas ielā 13, celta 1907.-1909.gadā. Arhitekts Vilhelms Bokslafs (1858.-1945.). Savdabīga jūgendstila celtne, ar nacionālā romantisma iezīmēm. Raksturīgākais celtnes koptēlā - viduslaiku_ |
 |
| Evaņģēliski Luteriskā Lutera baznīca |
| Tā celta pēc Rīgas Politehniskā institūta profesora Johana Koha projekta. Baznīca ir tradicionāla neogotikas celtne ar smailu torni rietumu galā, izteiktu latīņu krusta plānojumu. Dievnama interjeru_ |
 |
| Ogres evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Baznīca atrodas mežmalā. Luterāņu baznīcas ķieģeļsarkanās ēkas būvi (1929.-1930.g.) vēlīnās neogotikas tradīcijās projektējis arhitekts H.Kundziņš. |
|
|
 |
| Sēra dīķi |
| Sērūdeņradi saturošu ūdeņu izplūdes vieta. |
 |
| Latvijas Nacionālā opera |
| Pirmā lielā brīvstāvošā sabiedriskā ēka, kas izauga parku zonā, bija I pilsētas (vācu) teātris (tag. Operas un baleta teātris). To pēc Pēterburgas Mākslas akadēmijas profesora L._ |
 |
| M. Čehova Rīgas krievu teātris |
| Rīgas Krievu teātris (RKT) – vecākais krievu dramatiskais teātris aiz Krievijas robežām – tika atklāts 1883. gada 2.oktobrī. Savu 120. gadadienu tas atzīmēja ar unikālu starptautisku_ |
 |
| Rīgas Debessbraukšanas latviešu pareizticīgo draudze |
|
 |
| Kandavas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Luterāņu baznīcas celtniecība Kandavā bija paredzēta Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera ( 1517. -1587. ) 1567. gada 28. februāra recesā ( pavēle , rīkojums ). Pirmās nevācu koka baznīciņas_ |
 |
| Evaņģēliski Luteriskā Mārtiņa baznīca |
Rīgas Mārtiņa luterāņu baznīca celta 1852.gadā.
Pārbūvēta, 1888. gadā uzcelti abi torņi. Ērģeles (1893). |
 |
| Rīgas Sv. Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca |
|
|
|
 |
| Sēravoti Zaļajā purvā |
| Tipiska sērūdeņraža avotu formēšanās vieta pamatiežu (devona Salaspils svītas ģipsainie ieži) un kvartāra nogulumu ūdeņu (purva ūdeņi, kas bagāti ar organiskajām vielām) kontakta zonā._ |
 |
| "Dailes teātris" |
| Teātris ar visspožāko režijas teātra vēsturi Latvijas kultūrā, kura stilu vairāk nekā četrdesmit gadus (no dibināšanas 1920. gadā) veidoja režisors Eduards Smiļģis. Pašlaik_ |
 |
| Betānijas Dominikāņu māsu kongregācijas Rīgas svētā Jāzepa klosteris |
|
 |
| Rīgas doms |
| Svarīgs posms Rīgas arhitektūras attīstībā saistāms ar bīskapa jaunās galvenās baznīcas (katedrāles) celtniecību, kā arī ar klostera celšanu domkapitulam - Rīgas arbibīskapijas augstākajai_ |
 |
| Krimuldas luterāņu baznīca |
| Vecākā baznīca Latvijā. Tā bija viena no pirmajām baznīcām Līvzemē un ar daudzām izmaiņām saglabājusies līdz pat mūsdienām. Arī savā interjerā tā neizceļas ar greznību, tomēr tās_ |
 |
| Rīgas Mežaparka Gustava Ādolfa luterāņu baznīca |
| 1901.gadā Mežaparku sāka izbūvēt kā dārzu pilsētu ar nosaukumu "Ķeizarmežs", tās iedzīvotāji galvenokārt bija vācieši. Tā kā Mežaparka iedzīvotājiem bija vajadzīga_ |
 |
| Siguldas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| 1483. gadā rakstos pirmo reizi minēta Sv. Bērtuļa baznīca, kura atradās tagadējās baznīcas vietā. Baznīca cietusi Livonijas kara (1558.g.) un poļu-zviedru cīņu laikā. No 1965. – 1990._ |
|
