|
Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs |
Veidojies 16.-19. gs. Bērzes upes kreisajā krastā gar galvenajiem satiksmes ceļiem (tag. Brīvības un Viestura ielām) un tirgus laukumu. Tirgus laukums veidojies reizē ar baznīcas celtniecību._ |
|
Zemgaļu pilskalns un Dobeles pilsdrupas |
Netālu no pilskalna jau 1000 gadus p.m.ē. atradusies Dobeles senāko iedzīvotāju - zemgaļu apmetne. Bērzes upes labajā krastā, senās pilsētas ielokā bijusi uzcelta zemgaļu koka pils. Tā pastāvējusi_ |
|
Dobeles novadpētniecības muzejs |
Izveidots 1985.gadā. Muzejs vāc, glabā un eksponē materiālus par Dobeles pilsētas un novada vēsturi. Regulāri tiek rīkotas tematiskas izstādes.
|
|
Bijušās padomju armijas poligons |
|
|
Bērzes evaņģēliski luteriskā baznīca |
Bērzes Luterāņu baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā ir celta kā koka baznīca 1743. gadā un pārbūvēta 1820. gadā. Baznīcā atrodas 18. gs. būvētais harmonijs un 1939._ |
|
Mazapguldes dzirnavas |
Vietējās nozīmes vēstures piemineklis, atrodas pie Mazapguldes ezera. Datētas 20. gs. sākumā. |
|
Lielapguldes (Sveķu) muiža |
Lielapguldes (Sveķu) muiža celta 19. gadsimta pirmajā pusē. Kādu laiku tā bija nesakopta un neuzturēta. Pašlaik Lielapguldes muižas dzīvojamajās mājās izmitināti pagasta iedzīvotāji._ |
|
|
|
Dobeles evaņģēliski luteriskā baznīca |
Celta 1495.gadā pēc Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga pavēles. Vairākkārt pārbūvēta, tagadējo izskatu torņa smaile ieguvusi 1907.gadā. Baznīcā ir unikāli mākslas pieminekļi:_ |
|
Piemiņas zīme zemgaļu aiziešanai no Dobeles 1289.gadā |
Piemiņas zīme atrodas laukumā starp Tērvetes ielu un Liepājas šoseju, zemgaļu senpilsētas vietā. Atklāta 1989.gadā. Autors - Mārtiņš Zaurs.
|
|
Ķestermežs |
Meža parks ar brīvdabas estrādi. Iecienīta pilsētnieku atpūtas vieta. Nosaukums cēlies no Dobeles latviešu draudzes ķestera mājām un skolas, kurā 1843.gadā mācījies Krišjānis Barons. |
|
Penkules evaņģēliski luteriskā baznīca |
Penkules evaņģēliski luteriskā baznīcas ēka celta 1691. gadā, bet 1865. gadā atjaunota. Baznīca bijusi Kalnamuižas baznīcas palīgbaznīca. Dievnams neparasts ar savu īpatnējo altāra veidojumu._ |
|
Glūdas evaņģēliski luteriskā baznīca |
Celta 1848.g. |
|
Virkus muiža |
|
|
Vecapguldes muiža |
Muižas apbūve datējama ar 18.gs. beigām. Muižas teritorijā saglabājušās arī dažas saimniecības ēkas. Pēckara periodā celtnes stipri pārbūvētas un degradētas, tomēr to oriģinālsubstance_ |
|
|
|
Dobeles Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca |
Baznīca celta no 1997.- 2003.gadam. Arhitekti J.Kukša un I.Kārkliņš, celtniecības darbus veica "Būvfirma L.B.K.", konstruktors A.Vilmanis. Baznīcas platība 750 kv/m,_ |
|
Dobeles atbrīvošanas piemineklis |
Autors - Kārlis Zemdega. Atrodas Tērvetes ielas un Liepājas šosejas sazarojumā. Veltīts 1. Pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem. No 1940.-1950.gadam Dobeles atbrīvošanas_ |
|
Bikstu muiža |
Kopš 1795. g. muiža Ropu dzimtas īpašumā. Ar Agrārreformu Ropi muižu zaudē un aizbrauc 1927. g. Muižā mitinās Lauksainmniecības biedrība un fon Līvenu ģimene, kas iznomā valsts_ |
|
Annenieku evaņģēliski luteriskā baznīca |
1711.gadā, vietā, kur pēc lielā mēra apglabāti tuvējās apkārtnes iedzīvotāji, uzcelta tika koka baznīca. Pašreizējā baznīca, jau kā mūra ēka ar 300 sēdvietām, celta 18.gs. vidū._ |
|
Pētera Upīša dārzs - muzejs |
Dārzkopības un selekcijas stacijā iekārtots ievērojamā selekcionāra, dārznieka un fotomākslinieka Pētera Upīša (1896 - 1979) muzejs. Daiļdārzā var pastaigāties un aplūkot vienu no_ |
|
Lustes muižas pils mūri |
Pils ēka celta 1775. gadā un ir ģeometriska centrālbūve, kurai par paraugu ņemtas 18. gs. franču ietekmē būvētās muižnieku izpriecu pilis. Pils celta divos stāvos ar spēcīgu jumta dzegu._ |
|
Zebrus ezers |
Zebrus ezers izvietojies plašā pauguraines ieplakā kopā ar Svētes ezeru. Abus ezerus šķir 0.5 km platais Svētes purvs, senāk ezeri bija savienoti. Pirms meliorācijas darbiem ezera līmenis bija_ |
|