 |
| Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs |
| Veidojies 16.-19. gs. Bērzes upes kreisajā krastā gar galvenajiem satiksmes ceļiem (tag. Brīvības un Viestura ielām) un tirgus laukumu. Tirgus laukums veidojies reizē ar baznīcas celtniecību._ |
 |
| Zemgaļu pilskalns un Dobeles pilsdrupas |
| Netālu no pilskalna jau 1000 gadus p.m.ē. atradusies Dobeles senāko iedzīvotāju - zemgaļu apmetne. Bērzes upes labajā krastā, senās pilsētas ielokā bijusi uzcelta zemgaļu koka pils. Tā pastāvējusi_ |
 |
| Dobeles novadpētniecības muzejs |
Izveidots 1985.gadā. Muzejs vāc, glabā un eksponē materiālus par Dobeles pilsētas un novada vēsturi. Regulāri tiek rīkotas tematiskas izstādes.
|
 |
| Bijušās padomju armijas poligons |
|
 |
| Bērzes evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Bērzes Luterāņu baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā ir celta kā koka baznīca 1743. gadā un pārbūvēta 1820. gadā. Baznīcā atrodas 18. gs. būvētais harmonijs un 1939._ |
 |
| Mazapguldes dzirnavas |
| Vietējās nozīmes vēstures piemineklis, atrodas pie Mazapguldes ezera. Datētas 20. gs. sākumā. |
 |
| Lielapguldes (Sveķu) muiža |
| Lielapguldes (Sveķu) muiža celta 19. gadsimta pirmajā pusē. Kādu laiku tā bija nesakopta un neuzturēta. Pašlaik Lielapguldes muižas dzīvojamajās mājās izmitināti pagasta iedzīvotāji._ |
|
|
 |
| Dobeles evaņģēliski luteriskā baznīca |
Celta 1495.gadā pēc Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga pavēles. Vairākkārt pārbūvēta, tagadējo izskatu torņa smaile ieguvusi 1907.gadā.
Baznīcā ir unikāli mākslas pieminekļi:_ |
 |
| Piemiņas zīme zemgaļu aiziešanai no Dobeles 1289.gadā |
| Piemiņas zīme atrodas laukumā starp Tērvetes ielu un Liepājas šoseju, zemgaļu senpilsētas vietā. Atklāta 1989.gadā. Autors - Mārtiņš Zaurs.
|
 |
| Ķestermežs |
| Meža parks ar brīvdabas estrādi. Iecienīta pilsētnieku atpūtas vieta. Nosaukums cēlies no Dobeles latviešu draudzes ķestera mājām un skolas, kurā 1843.gadā mācījies Krišjānis Barons. |
 |
| Penkules evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Penkules evaņģēliski luteriskā baznīcas ēka celta 1691. gadā, bet 1865. gadā atjaunota. Baznīca bijusi Kalnamuižas baznīcas palīgbaznīca. Dievnams neparasts ar savu īpatnējo altāra veidojumu._ |
 |
| Glūdas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Celta 1848.g. |
 |
| Virkus muiža |
|
 |
| Vecapguldes muiža |
| Muižas apbūve datējama ar 18.gs. beigām. Muižas teritorijā saglabājušās arī dažas saimniecības ēkas. Pēckara periodā celtnes stipri pārbūvētas un degradētas, tomēr to oriģinālsubstance_ |
|
|
 |
| Dobeles Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca |
Baznīca celta no 1997.- 2003.gadam. Arhitekti J.Kukša un I.Kārkliņš, celtniecības darbus veica "Būvfirma L.B.K.", konstruktors A.Vilmanis.
Baznīcas platība 750 kv/m,_ |
 |
| Dobeles atbrīvošanas piemineklis |
Autors - Kārlis Zemdega. Atrodas Tērvetes ielas un Liepājas šosejas sazarojumā. Veltīts 1. Pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem.
No 1940.-1950.gadam Dobeles atbrīvošanas_ |
 |
| Bikstu muiža |
| Kopš 1795. g. muiža Ropu dzimtas īpašumā. Ar Agrārreformu Ropi muižu zaudē un aizbrauc 1927. g. Muižā mitinās Lauksainmniecības biedrība un fon Līvenu ģimene, kas iznomā valsts_ |
 |
| Annenieku evaņģēliski luteriskā baznīca |
| 1711.gadā, vietā, kur pēc lielā mēra apglabāti tuvējās apkārtnes iedzīvotāji, uzcelta tika koka baznīca. Pašreizējā baznīca, jau kā mūra ēka ar 300 sēdvietām, celta 18.gs. vidū._ |
 |
| Pētera Upīša dārzs - muzejs |
| Dārzkopības un selekcijas stacijā iekārtots ievērojamā selekcionāra, dārznieka un fotomākslinieka Pētera Upīša (1896 - 1979) muzejs. Daiļdārzā var pastaigāties un aplūkot vienu no_ |
 |
| Lustes muižas pils mūri |
| Pils ēka celta 1775. gadā un ir ģeometriska centrālbūve, kurai par paraugu ņemtas 18. gs. franču ietekmē būvētās muižnieku izpriecu pilis. Pils celta divos stāvos ar spēcīgu jumta dzegu._ |
 |
| Zebrus ezers |
| Zebrus ezers izvietojies plašā pauguraines ieplakā kopā ar Svētes ezeru. Abus ezerus šķir 0.5 km platais Svētes purvs, senāk ezeri bija savienoti. Pirms meliorācijas darbiem ezera līmenis bija_ |
|
