|
Blankenfeldes muiža ar parku |
Pirmo reizi Blankenfelde rakstītos avotos minēta 1689.g., kad tā piederējusi Ernstam fon Mēdemam (Ernst v. Medem). 1711.g. tās īpašnieks ir Otto Kristofers fon Mēdems (Otto Christopher v.Medem)._ |
|
Rīgas Sv. Trijādības Sergija sieviešu klosteris |
Svētās trejādības Sergija Sieviešu klostera filiāles Pestītāja "Apskaidrošanas tuksnesis" izveidošanas vēsture.Klosterim ir 102 gadi. Rīgas klosteris ir par_ |
|
Lielvircavas evaņģēliski luteriskā baznīca |
Vecākā mūra baznīca Jelgavas rajonā, celta 1595. g. Baznīca stipri postīta 2. pasaules kara laikā , saglabātā mākslas vērtības 20. gs. 70. gados pārvestas uz Rundāles pils muzeju. 2002. g._ |
|
Sesavas evaņģēliski luteriskā baznīca |
Celta 1633. g., 17. gs. beigās piebūvētas sakristeja un tornis, baznīca ievērojami pārbūvēta 1855. - 1859.g., kad ieguvusi savu tagadējo veidolu. 20. gs. sākumā baznīcas draudze bijusi viena_ |
|
Berķenes dzirnavas |
Ziedkalnē, būvētas 19. gs. |
|
Elejas muižas apbūve ar parku |
Muiža kā vienots zemes īpašums izveidojās 16. gs. beigās, no 1753. g. tā piederēja grāfu Mēdemu dzimtai. Muižas pils celta 1806. - 1810. g. klasicisma stilā pēc arhitekta Dž. Kvarengi_ |
|
Lielplatones muiža ar parku |
19.gs. muiža piederējusi baronu Hānu dzimtai. Pils celta 1845.-1860.g. Sākotnējo pils projektu izstrādājis Kurzemes guberņas arhitekts E.J.A. Štrauss, bet 1859.-1860.g. nezināms arhitekts_ |
|
|
|
Tilts pāri Lielupei |
|
|
Ziemassvētku kauju vietas - Ložmetējkalns |
Ložmetējkalns Tīreļpurvā ir Valsts nozīmes vēstures piemineklis - vienīgais kultūrvēsturiskais liegums Latvijā. Ložmetējkalna, Tīreļpurva un Mangaļu māju apkārtnē ir saglabājušās_ |
|
Kalnciema - Klīves evaņģēliski luteriskā baznīca |
1854.gada 12.jūnijā ielika Kalnciema baznīcas pamatakmeni, bet pēc gada 1855.gada 23.jūnijā – baznīcu iesvētīja. Baznīcā, kas celta pēc arhitekta Emīla Jūliusa Štrausa būvprojekta ir_ |
|
Līvbērzes Sv. Jāzepa Romas katoļu baznīca |
Dievnams no baļķiem celts 1684. gadā luterāņu draudzei, tā ir vienīgā koka baznīca Jelgavas rajonā. Baznīcas konfesionēlā piederība mainījās 1729. g., kad, Georga Kristofora fon Līvena_ |
|
Pēterlauku vējdzirnavas |
1860.-1870.g. Arhitekta F.Šmita vadībā uzceltas holandiešu tipa vējdzirnavas - vienas no vislabāk mehanizētajām dzirnavām Latvijā, kas darbojās pat līdz 1950.gadam. Pāris gadus_ |
|
Bramberģes muižas komplekss ar parku |
Muižas komplekss ar parku veidojies 16. gs. beigās. 1645. g. hercogs Jēkabs muižu uzdāvināja savai sievai Luīzei Šarlotei. Vēlākajos gadsimtos muiža un tās kungu māja, kas ir viena no vecākajām_ |
|
Lielvircavas muiža ar parku |
Muižas kungu māja celta 1803. - 1808. g., sākotnēji piederējusi baronu Klopmanu dzimtai. Pie muižas pils ierīkots parks. Kopš 1924. g. muižā darbojas skola. |
|
|
|
Bijusī PSRS armijas raķešu bāze |
Lielā meža masīvā, pie Tīsiem izbūvēta raķēsu bāze. Kādreiz slepenajā armijas bāzē atrodas pazemes raķešu šahtas ar ieapaļiem betona kupoliem.
Tomēr, ja esat nolēmuši apmeklēt šo_ |
|
Ģ. Eliasa muzejs "Zīlēni" |
Mākslinieku Eliasu dzimtas mājas, te dzimis gleznotājs Ģederts Eliass (1887 - 1975) un mākslas zinātnieks Kristaps Eliass (1886 - 1963). Mājās iekārtots muzejs, pie mājām uzstādīts piemiņas_ |
|
Zaļās draudzes (Zaļenieku) evaņģēliski luteriskā baznīca |
Pirmā baznīca pēc hercoga D. Ketlera rīkojuma būvēta ap 1571. g. katoļu kapelas vietā. Pašreizējā mūra baznīca celta no 1824. līda 1872. g. Baznīcā P. K. Hermaņa būvētas ēreģeles_ |
|
Mūrmuižas dzirnavas |
Mūrmuižas dzirnavas 19. gs. b.Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka 1907. |
|
Ūziņu vējdzirnavas |
Būvētas 1880. gadā. |
|
Staļģenes muiža ar parku |
Muiža veidojusies 16. gs. kā Kurzemes un Zemgales hercoga domēne. Pils celta 1797.gadā klasicisma stilā pēc arhitekta Severina Jensena projekta, pie tās ierīkots parks. 1866. - 1921._ |
|
Svētes muiža |
Jau 1732.g. E.J.Bīrons minēts kā muižas īpašnieks, šeit viņš uzturējās pēc atgriešanās no trimdas. 1736.g. Polijas karalis Augusts III Svēti kā Vircavas muižas sastāvdaļu,_ |
|