|
Gārdes krāces |
Atrodas lejpus Ābeļu (Burkānu) salas, ap 4 km augšpus Jēkabpils tilta. Krāces garums – 200 m. |
|
Pārceltuve Līvāni – Dignāja |
Pārceltuve Līvāni – Dignāja savieno abus Daugavas krastus un ir vistaisnākais ceļš no Latgales un Zemgali, jeb kā līvānieši saka – uz Kurzemi, jo zemes agrāk piederējušas_ |
|
Zasas muiža |
Zasas muižas vārds cēlies no īpašnieka Heinriha fon Zasa vārda, kam muiža piederējusi jau 18.gadsimtā. 19.gs. Zasa piederēja baronam, Carskoje Selo pārvaldniekam anglim fon Greigam, kas_ |
|
Rubeņu Svēto Pētera un Pāvila Romas katoļu draudzes baznīca |
Rubeņu pirmais dievnams ir bijis koka ēka, ko cēluši jezuīti 1759. gadā Svēto Pētera un Pāvila godam. Tas atradies Rubeņu vecajā kapsētā, no tagadējās baznīcas gala durvīm labajā_ |
|
J. Raiņa muzejs "Tadenava" |
Tadenava ir Raiņa dzimtā vieta, viņa dvēseles šūpulis, tālu no civilizācijas steigas un burzmas. Šīs vietas dziļā klusuma un miera enerģētiski informatīvajā starojumā sajūtamas Raiņa_ |
|
J. Raiņa piemineklis |
|
|
Piemineklis Latvijas brīvības cīnītājiem |
|
|
|
|
Gļinovkas krāces |
|
|
Zasas parks |
Zasas pagasta krāšņums ir vecais Zasas muižas parks, kuram piešķirts vietējās nozīmes īpaši aizsargājamā objekta statuss. Parka platība 23 ha. Parka teritorija izvietojusies_ |
|
Zasas evaņģēliski luteriskā baznīca |
Baznīca atrodas Zasas parka teritorijā, tā celta 18.gs. Vērtīga ir altārglezna, kurā attēlots Pestītājs. Baznīca ievērojama ar ērģelēm, kuras būvējis slavenais Jēkabpils ērģeļbūvētājs_ |
|
Kaldabruņas luterāņu baznīca |
|
|
Rubeņu parks |
|
|
Piemiņas akmens pirtiņas vietā, kur dzimis J. Rainis |
|
|
Piemineklis "Baltais krusts" |
|
|
|
|
Luģenieku krāces |
Spēcīga Daugavas upes krāce 2 km lejpus Trepmuižas, 13 km augšpus Jēkabpils. |
|
Izabelinas pusmuiža |
Pusmuiža piederējusi Rubenes muižai, kura no 1760. g. bija Plāteru-Zībergu īpašumns.Apbūve veidota 19/20. gs. mijā. Draud sabrukt. Koka guļbūvē sāk brukt pakšķi.Apkāart atrodas_ |
|
Pārceltuve pār Daugavu |
|
|
Dunavas Sv. Jāzepa katoļu baznīca |
Pirmā koka baznīca celta 1785. gadā. Jauno mūra baznīcu būvēja 1898.-1900. g. būvēja ziemeļgotikas stilā ar 35 m augstu torni. Dievnama būvei sarkanos ķieģeļus veda no Daugavpils_ |
|
Dignājas evaņģēliski luteriskā baznīca |
1811.gada 8.decembrī tika iesvētīta jaunā baznīca, kura pastāv vēl šodien, 1858.gada jūlijā to pēc pārbūves iesvētīja vēlreiz. Pirmā Pasaules karā svētnīca tiek izpostīta. Vietējie_ |
|
Piemiņas akmens Daugavas plostniekiem |
|
|
Kaupres pilskalns |
|
|